local-stats-pixel fb-conv-api

Viens uzvarējis, kurš nākamais . . .2

Pirms nedēļas Adrians smagā cīņā cīkstējās ar Bleinu, vistiešākajā veidā no uguns izraujot uguns žetonu. Tā noteikti bija smagākā cīņa gan puisim, gan viņa pokemoniem. Nu kārta viņa draugiem parādīt savu varēšanu.

Ar žetonu plaukstā, Adrians paskrēja garām saviem draugiem, teikdams, ka dodas uz pilsētas pokecentru, nogādāt Umbreonu māsiņu rokās. Viņš no tiesas izskatījās uztraukts par savu pokemonu un ar Eduarda, Laimja un Mias svētību devās Gulbenes zāles izejas virzienā, caur piķa melno gaiteni.

Noskanot akmens durvju blīkšķim, palikusī trijotne atkal pievērsās Bleinam, vīrs, kuru Eduardam jāuzvar pokemonu cīņā, lai savā īpašumā iegūtu tik kāroto Vulkāna zāles žetonu. Tādus savā īpašumā iespējams iegūt tikai, ja pokemonu treneris cīņā uzvarējis Bleinu, Vulkāna zāles īpašnieku.

-Lai tev veicas- Mia un Laimis uzsita savam draugam pa plecu un sūtīja ieņemt trenera vietu, cīņas laukuma malā. Apkārt valdošais karstums Eduarda kreklu padarīja cik vien slapju iespējams, atstājot retu sausuma pleķi. Izejot uz laukumu viņš izvēlējās pamest gan kurpes, gan bikses, Bleinam pretim stājoties savdabīgā izskatā. Brīnumainā kārtā neviens no draugiem viņu par to neķircināja, vien Bleins pirms cīņas izmeta piezīmi par bālajiem stilbiem.

Izlaižot ievadvārdus, Bleins cīņai pieteica Arkanainu, teju divus metrus augstu suni. Viņš ir četrkājains, sunim līdzīgs pokemons ar oranžu kažokādu, ko pārtrauc robainas melnas svītras. Arkanainam ir rombveida ausis ar smilškrāsas iekšpusi, melnas acis, apaļš, melns deguns un divi smaili zobi, kas izvirzīti no augšžokļa. Galva, purns un krūtis viņam ir pārklāti ar pinkainu, smilškrāsas kažoku, izņemot divas ovālas daļas ap katru aci un ausi, bet aiz elkoņiem un ap potītēm aug gari kažokādu pušķi.

Viņam pretim stājās gandrīz divreiz mazākais Marovaks, kurš tikko izlecis no pokebumbas, izrādīja savas prasmes darboties ar kaulu. Gluži kā bumerangu, viņš pasvieda to gaisā, ļaujot tam aplidot vienu riņķi un atkal noķēra rokā.

-Arkanain uz priekšu, dari tētuku lepnu- Bleins uzsāka cīņu, pavēlēdams savam pokemonam uzsākt uguns uzbrukumus, liekot Marovakam izvairīties un atkāpties.

Plāns strādāja, Marovaks uz īsu brīdi tika piespiests pie paša laukuma malas, bet veiksmīgs kaula metiens uz mirkli novērsa Arkanaina uzmanību un viņš varēja pārvietoties uz drošāku vietu. Tas gan ir relatīvs jēdziens, ja atrodas atklātā cīņas laukā ar tādu pokemonu kādu izvēlējies Bleins.

Uguns pokemons ne tikai spēcīgi uzbruka, bet arī izrādīja neticamu manevrētspēju, kas apgrūtināja Marovaka dubļu piku mešanu. Tās lidoja vietā, kur Marovaks pamanīja Arkanainu, bet līdz uzbrukuma sagatavošanai viņš jau paspēja būt pāris soļus tālāk.

-Tavs pokemons ir ātrāks par manām acīm- Eduarda acis raustījās šurpu turpu, cenšoties saskatīt Arkanainu un palīdzēt Marovakam cīņā, taču pamazām sāka justies aizvien muļķīgāk. Visi runāja par Bleina pokemonu vecumiem, taču neviens nebrīdināja, ka tie vēl arvien pārvietojas Zibšņa ātrumā.

Lūkojoties uz pretinieka pārvietošanos, Eduards saskatīja atkārtotas tendences, spējot paredzēt, kura vieta būs nākamā, kur atradīsies lielais suns. Cieši ieskaties uz cīņas laukuma smiltīm, varēja manīt Arkanaina atstātās pēdas. Viņš spēja perfekti iekāpt jau esošajās pēdās, it kā tur būtu atradies tikai reizi.

Eduards īsu brīdi klusēja un tad deva pavēli Marovakam, precīzam uzbrukumam, kas trāpīja Arkanainam, apstādinot viņa ātrumu. Sekoja spēcīgs zemestrīces uzbrukums, kas vainagojās ar pretinieka sakaušanu.

Bleinam nācās atsaukt savu pokemonu un cīņā sūtīt nākamo. Viņa izvēle krita par labu Magmāra. Metru un trīsdesmit centimetrus garajam pokemonam ir sarkans ķermenis ar dzeltenu liesmu zīmējumu gar apakšējo pusi. Viņam ir saburzīts dzeltenbrūns knābis, mazas acis un divi kunkuļi uz pieres ar dzeltenu liesmu virs katras. Stingras, sarkanas zvīņas sedz tās rokas, un katrai rokai ir pieci, nagaini pirksti. Magmāra pleci un augšstilbi ir dzelteni, un tā sarkanajām pēdām ir divi spīļoti pirksti. Viņa mugura ir rotāta ar sarkanu kaulu rinda ar dzeltenās astes galā kvēlojošu liesmu.

Ar šī pokemona parādīšanos zāle uzsāka uzkarst, galvenokārt pateicoties Magmāra 1200 grādu ķermeņa temperatūrai. Visvairāk to izjuta Marovaks, kurš atskatījās uz savu treneri un izkāra mēli, parādot, ka ilgi neizturēs.

-Turies draudziņ- Eduards lūdzās savam pokemonam –vēl tikai viena cīņa un mēs dosimies prom-

Arī Bleins redzēja, ka Marovaks ir nogurs un lika Magmāram parūpēties, lai Marovaks iespējami vairāk kustētos. Liesmumetējs bija pēdējais, ko Eduards un Marovaks vēlējās redzēt savā virzienā. Tas noslaucīja pēdējo patīkamo gaisa malciņu savā ceļā, aiz savis atstājot saunas cienīgu karstumu.

Magmārs bija vienīgais, kuram nu jau gandrīz piecdesmit grādu karstums likās patīkams, viņa, mazliet nogurusī seja mazliet atgādināja smaidu. Pat Bleins aiz muguras pamazām sāka svīst un ar plaukstas palīdzību transportēt sviedrus no pieres uz bikšu staru.

Smiltis zem Marovaka kājām pamazām sasniedza kušanas temperatūru, aizvien vairāk ierobežojot zemes pokemona kustības. Viņš skrēja zigzagā, cerot uz plānu, kas sagādās viņam uzvaru. Domas aprāva precīzs Magmāra liesmu metēja raidījums, kas noguldīja Marovaku uz zemes. Tas paņēma tik daudz spēka, ka elpas ievilkšana, iespējams, prasīja vairāk spēka kā tajā vēl atradās.

Marovaks lēni piecēlās un sarāva roku dūrē, tā mazliet trīcēja, spēkiem zūdot ar katru nākamo kustību. Viņš ieskrējās un palecās augstu gaisā, aizstiepjoties ievērojami augstāk par Magmāra galvu. Galvenais notikums sekoja kritienā lejup, kad abās plaukstās atvērtais kauls tika sists pret Magmāra pieri, noguldot pretinieku zemē.

Uguns pokemons, gan centās piecelties, bet dullums galvā pēc tik spēcīga sitiena bija tik liels, ka viņš atkal atgūlās uz muguras. Ja šī cīņa būtu zīmēta multiplikācijas filma, virs viņa riņķotu vairākas zvaigznītes ar izsmejošu mūziku fonā.

Magmārs vairs nebija spējīgs cīnīties, Eduardam ar Marovaka palīdzību izdevās uzvarēt cīņā par Vulkāna žetonu. Puisis ar kliedzienu skrēja pie sava pokemona, lai ar apskāvienu vienlaikus apsveiktu un pateiktos. Lai arī žests bija vairāk kā cienīgs, taču dēļ karstuma Marovaks vēlējās pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no apskāviena.

-Godīga cīņā- Bleins pastiepa roku un Eduarda plaukstā iemeta Vulkāna žetonu, sarkanu liesmu ar dimanta veida akmeni tā centrā -paldies par to, nodod draugam sveicienu, lai viņa pokemons ātrāk izveseļojas. Savainot šīs mazās radībiņas nekad nav bijis mans mērķis- vīrs pietupās un pastiepa roku arī Marovakam, kurš mazliet bijīgi atbildēja ar to pašu -lai tev veiksmīgs tava ceļojuma turpinājums, redzu, ka galveno tas tev atnesis, draugus-

Jau pēc nedēļas uzzināsim, kā jūtās Umbreons un ko tālākie piedzīvojumi atnesīs mūsu varoņiem !

30 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv