"Veiksme ir rūgta." /S.Bushman/
Veiksmi nevar noslogot, jo tikpat ātri tā veiksme var pārvērsties neveiksmē. Veiksme nav spēle, ja vienu brīdi tu veiksmi uzstversi kā spēli, var gadīties pamatīgi apdedzināties. Dzīve spēj izspēlēt nesaprotamus jokus, tāpat ir ar veiksmi, tad ir, tad atkal izgaist un parauj līdzi visu, kas tev dārgs un nozīmīgs. Veiksme ir neparedzama, un aizraušanās ar to ir bīstama. Pozitīvā veiksme kas tevi pasargā no neveiksmes ir pašam jānopelna, tā ir dzīves daļa, kuras laiku un naudu esi ieguldijis tu pats ar saviem spēkiem un pūlēm. Veiksme uz kuru tu ceri, neieguldot nekādus pūliņus, šī veiksme ir īsa un bīstama, jo šo veiksmi varētu nosaukt par cerību, un cerība mirst pēdējā, šī veiksmes spēle var tevi degradēt un iznīcināt uz mūžu. Kā saka, nekas nav mūžīgs, bet ja tu spēj pie tā piestrādāt un ziedot sevi, garīgi un morāli. Tu spēj uzcelt to, uz kā tu tiecies. Protams, veiksme, laime un tā sajūta, kad tu saproti un jūties labi ar to kas tev ir, katram cilvēkam ir atšķirīga, bet no zila gaisa nekas nenotiek, ja notiek, tas noteikti būs īsslaicīgi. Nekad nav garantija, katrā jautājumā un dzīves situācijā ir novilkta galējā robeža, un ja robeža tiek pārkāpta, tā sāk strādāt kā pretstats tam kas tev bija. Respektīvi ja tev veicas un tu ceri ka veiksme mūžīgi atkārtosies, tas viss pārvērtīsies melnā dziļā bedrē no kuras atgūt to kas tev bija būs neiespējami.
