Vecuma pazīmes.2

Emm.. Sveikiņi, visapkārt.

Kamēr es te sakārtoju istabu, plauktus un atradu kkādu dzejoli, bet autors ir nezināms.

Vecuma pazīmes.

Neko nevar atrast, neko nevar saprast

Un nevar aprast, ka nevar saprast.

žūst zeķes, auti pie krāsns žautie

Kāpēc, kalst vaigi pat nenojauti?

Viss krīt un gāžas, sāp māga, gūžas,

Vairs netur slūžas! Vai tā būs mūžam?

Viss nāk tik mokās un nestāv rokās,

Viss trīc un lokās, viss lēni sokās.

Vairs nevar trāpīt, kad nākas lāpīt,

Vēl grūtāk trāpīt, kad nav, ko lāpīt,

Kļūst sirma spalva un plika galva,

Teic - gudrai galvai tā esot balva.

Nekas vairs netīk, viss ātri apnīk

Un tam, kas patīk tu vairs netIc.

Neko vairs sakost, ne sevi sapost.

Vīd tukši robi, kur bij reiz zobi

Un balss skan vārgi, kad runīgs topi.

Sirds sajauc takti, miegs nenāk naktī

Un gadās fakti, ka izjūk akti.

Bet prāts vēl cerē un sapņus perē

Vēl nāksies aprast - būs daudz ko saprast.



Ps. Nezināju, kurā sadaļā likt, bet nu, lai paliek kā ir