Sodien uzgaju so rakstu - http://spoki.tvnet.lv/tribine/Stostas-jau-15-gadus/618229
un cik nopratu, pec komentariem, ir daudz cilveku ar lidzigu problemu, bet neviens nezin ka arstet un kadel nestostas kad dzied.
Pasam si problema ir jau 17 gadus un par so temu varu izstastit VISU (svarigo), jo pats esmu izgajis, laikam, visus iespejamos Latvijas arstus, voodo tantinas, terapeitus un diagnostikus. Bet cik arstu tik viedoklu. Tapat esmu dzeris millijoniem veidu zales un pat, diezgan divainas, bet nesapigas, elektro soka proceduras. Tagad vairs neatceros ka precizi saucas.
Tad nu tagad izstastisu visu ko, ar savu lielo pieredzi, esmu sapratis jeb iemacijies.
Galvenais stostisanas iemels ir elposana - parak mazs gaisa piepludums. Stostisanos rada diafragmas sasaurinasanas un taja bridi gaiss netiek cauri un tev apraujas valoda. Elposana caur diafragmu notiek taja bridi kad ieelpojot gaisu tev uz ari izbidas nevis krusukurvis bet veders.
Loti lielu faktoru saja problema sastada stress, jo kad tu esi satraucies un meigini kautko pateikt tu aizmirsti par elposanu un viss tur ieksa aizveras, un tu nespej parunat. It ipasi si lieta loti trauce strideties 
Stridu laika esosais adrenalina limenis nelauj aizdomaties par elposanu.
Taja raksta komentaros lasiju kad daudzi saka, ka iedzerot vairs neraustas valoda. Tiesi ta ari ir, jo iedzerot tu esi atslabis un mierigaks. Kautgan pec bernibas pieredzes varu teikt, ka tad kad 13 vai 14 gadu vecuma nac majas dzeris un gribi to noslept no vecakiem NESANAK Censoties izlikties skaidra tu sac satraukties par to vai tev izdodas veiksmigi noslept dzerumu un sac stostities ta, ka, vecakiem, viss ir skaidrs
Vel tur gaja runa par to, kadel nestostas dziedot. Dziedasana pec butibas ir ta pati runasana, tikai tu specigak izruna vardus. Tadel tu elpo daudz aktivak un velc ieksa vairak gaisa, lidz ar ko diafragma strada labak un atveras plasak.
Tagad izklastisu, no savas pieredzes, viss efektigakos arstesanas vai kautvai situacijas uzlabosanas veidus. Kadel situacijas uzlabosanas? Jo viss ir atkarigs no pasa. Pasam ar sevi ir jastrada LOTI daudz. Ja tu stradasi aktivi un neatlaidigi, tad to IR iespejams izarstet, bet ja stradasi slinki, bet tomer stradasi, tad situaciju var uzlabot lidz limenim, ka stostisanas netrauce dzivei. Tur tajos komentaros daudzi sudzejas par to ka vinus apsmej, nedraudzejas utt. Ja, protams, no ta pilniba neizvairities, bet situaciju var uzlabot. Un par so temu man ari ir savs viedoklis.
Protams bus cilveki kas par to smiesies, kircinas utt. Es pat varetu teikt ka tas ir normali. Pasaule vienmer bus labais un launais. No cilveciska viedokla skatoties, tas viss var padarit cilveku nedrosaku un atturigaku no publikas, bet ja spej sanemties, tad var ar visu stostisanos, panakt ta partrauksanu. Tas nenozime, ka tagad ir jaiet izsist visus laundarus Visu var panakt ar vardiem, galvenais parvaret nedrosibu. Sis viedoklis gan domats vairak skolas vecuma berniem. Es domaju, ka sakot ar gadiem 17 jau butu tas pasiem jasak saprast Ja berniba ar sadu problemu nav no vieglakajam. Bet tas nav ari trakakais kas dzive var but. Es personigi uzskatu, ka no tadam saucamajam "dzives invaliditatem" stostisanas ir VISS vieglaka.
1. Elposana:
Diafragmas trenins - nogulies gulta uz muguras vai gridas (uz cietas virsmas ir labak) uzliec, pec iespejas lielaku smagumu (neparspilejot) uz vedera (gramatas, hanteles vai jebko citu) aptuveni taja zona kur ir naba (lai smaguma centrs ir, aptuveni, ap to rajonu.) un nem gramatu, zurnalu vai jebko citu un lasi skali (neblaujat, bet nu izrunajiet vardus skaidri ) . Un visu so laiku elpojiet caur diafragmu, ar lielam un dzilam ieelpam (var gan caur degunu, gan muti), lai veders cel to smagumu. Doma ir tada, ka pie ieelpas, taja bridi, kad veders pusas, tas smagums spiez to gaisu atpakal un diafragma plesas vala. Sadi katru dienu pec iespejas ilgak, slinkiem iesaku vismaz 15min
Pareiza ikdienas elposana - pirms katra teikuma izrunasanas ievelc caur degunu elpu uz diafragmu (lai veders uzpusas, ja nu kads vairs neatceras ) un tad izruna teikumu. Varat to darit sezot pie datora un lasot skali tos pasus spoku rakstus. Vismaz lielaks labums Butu labi ja sito atceretos, jo ar laiku kermenis pieradis pie konkretas elposanas.
Teikuma, pirma varda, vilksana garuma - (So gan man neizstastija neviens arsts vai voodo tantina, bet gan viens, piedzeries, francu opis vecriga ) Kad sac izrunat teikuma pirmo vardu, pavelc ilgak pirmo burtu (tas gan attiecas tikai uz tiem burtiem kurus var pavilkt ilgak)
Piem: aaaaaaaabols no abeles, talu nekrit
Godigi sakot, nezinu ko sis panemiens dara, bet ir vieglak izrunat atlikuso teikumu. Bet nu, berni, skola sita nedariet tad tiesam bus jasudzas, ka ar jums nedraudzejas
Dziedasana - Raksta aukspuse jau izstastiju ko dod dziedasana. Tadel, loti, iesaku ja macies skola, iet uz kori vai ansambli, vai jebko citu dziedamu ko skola piedava. Ja nemacies vairs skola vai ja skola nav kora, tad ir pietiekami daudz visadi publiskie kori kuros nekas nav jamaksa. Jo dziedasanas laika, fiziski, nav iespejama stostisanas. Tadel, EJ UN DZIEDI!!!!!!! Un tas ir viss vieglakais situacijas uzlabosanas panemiens. Izarstet gan laika nevarot, kautkas tads nak atpakal galva no arstu teikta, bet labak paliks.
2. Stress
Nu ar stresu ir vienkarsi ta, ka jameigina bez vina iztikt jameigina ikdiena pec iespejas mazak satraukties.
3. Zales
Si sadala bernu vecakiem noteikti nepatik bet ir dazas zales kas tiesam palidz. Budams no aizmasigajiem, neesmu nevienas no zalem dzeris tik ilgi lai paliktu atkarigs Bet vinas palidz.
Magne B6 - sis gan cik zinu ir prieks magnija trukuma organisma, bet nu pirms paris gadiem, viens gudrs arsts, man vinas izrakstija.
Herbastress - sis ir kautkas no LOTI vieglajiem antidepresantiem. Domatas, lai nomierinatu. Vinas satura ir balderjani un, ka jau visi noteikti zina tad balderjani ir dabigs nomierinosais lidzeklis. Sis zales pagaidam palidzejusas viss jutamak un dargas ari nav, kautkadi 5ls ar sant. Sis man ieteica viena no tam voodo tantinam. Pats gan esmu skeptisks pret vinam, bet si bija vieniga kurai es patiesam noticeju.
Ta luk, itka svarigako un iedarbigako esmu jums atklajis. Tedel tie kuriem ir si problema, ka jau teicu - galvenais ir stradat pasam ar sevi
Un ir viens labs teiciens kas man patik : Viss ir galvaa
Ceru, ka kadam palidzes!
