Ēdene
It kā nekā īpaša
brokastoju kā parasti
un raugos pa logu
tur arī – it kā nekas īpašs
zaļš mauriņš – ābele
zari līdz zemei līkst
pilni āboliem
daži guļ zālē
tagad tos drīkst
Tu arī vēl guli
Tev tagad arī drīkst
esam atgriezušies
un mūs vairs neizdzīs
čūsku neredz
nav it kā neviena
vēl agrs
ja vien mēs paši sevi …
ja vien šī diena …
bet vēl ir agrs
raugos pa logu ārā
kā bildē pie sienas
Mīlestība
-Mīliet savus ienaidniekus
un lūdziet par tiem, kas jūs vajā …
(Mt 5, 44)
-mans kungs,
vai tad jūs nedusmojaties
uz tiem kas jums nedara pāri?
-nevaru zināt, kundze,
neviens nav nodarījis
bet tos kurus domājat Jūs, mana dārgā,
būtu jāpažēlo – viņiem nav viegli
jo viņi zina ko dara
bet darīt citādi nespēj
un vai patiesībā neiznāk
ka mēs iemīlam
tos kas mums nodarījuši pāri
paliekot viņu tuvumā
lai vienmēr varētu rādīt – redzat
to esat izdarījuši jūs
mīlestībai taču nav definīcijas
un varbūt tā ir tikai atskārsme
ar atpakaļejošu datumu
iespējams vien tad
kad neko vairs nav iespējams atgūt
Čšš –š
labi ka neviens nezina
kas patiesībā esmu
patiesībā – es arī pats to nezinu
un tas arī ir labi
jo sliktuma taču nav vispār
… čaukst lapas kā noslēpumi
bet lapkritī – neziņa nesteidzina
ir rudens
svētdienas rīts
Tu esi mani atšķīrusi
un lasi mani man priekšā
un visu laiku man tuvojies
un tas turpinās bezgalīgi
un Tu vienmēr … paliksi pusceļā
savādāk nemaz nav iespējams
un tas ir labi
jo slinkums taču nav vispār
bet kaut kur miglā
aizmidzis sapņo ezītis
un es Tev panāku pretī
ar savu visīsāko dzejoli
-čšš-š
+