Divi diametrāli pretēji raksturi stāvēja viens otram pretim Limbažu pokemonu cīņas zālē. Dižžetona zāles vadītāja Sabrina ar viltīgu pārrākuma smīnu uzlūkoja savu pretinieku. Viņas pretinieks, Adrians no Gulbenes jutās kā satrakojies zvērs, viņā kvēloja vēl nepieredzēts niknums, kam jāpalīdz uzvarēt.
-Laika atskaiti uzņems mana palīdze- Sabrinas balss biegli ietrīsējās lielajā zāles telpā, it kā skaņa apceļotu augstos griestus, visus astoņus obeliskus, no lāpas uguns uzņemtu spēku un tad steigtos pie dzirdīgajām ausīm ar savdabīgu trīcoņu –desmit minūtes vai uzvara un žetons ir tavs-
Viņai pretim Adrians nevēlējās neko dzirdēt par desmit minūtēm, viņš vēlējās pēc iespējas ātrāk pieveikt pretinieci ar visiem tam nepieciešamajiem līdzekļiem. Iegūt žetonu ar desmit minūšu izturības cīņu likās pazemojoši, kas, vismaz pirms cīņas, likās nepieņemami.
-Es izvēlos Hipno- Sabrina no aizmugures izvilka zilas krāsas pokebumbu un cīņai izsauca dzeltenu divkājainu kabatas briesmonīti. Jau izsaucot, viņam sakustējās trīstūrveida ausis, pēc tam pakasot lielo degunu, kopā ar miegainajām acīm atstājot tikko pamodušos pokemona iespaidu. Kaklu apvija pūkaina balta kažokāda, kuru vien prasās noglāstīt un pačamdīt, gluži kā maigos paklājiņus ar līdzīgu pūku. Kreisās rokas piecos pirkstos tika turēts hipnotizējošs plakans sudraba gredzens, bez kura šis pokemons nebūtu iedomājams.
-Pārsteidzoši- Adrians noteica, pirmo reizi klātienē redzot Hipno, vairāk kā pusotru metrus garais pokemons stiepās puisim līdz pleciem –esmu dzirdējis par psihiskajiem pokemoniem, lielāko ļaunumu viņiem nodara spoku un tumsas tipu pokemoni-
Pēc skaita trešā pie jostas piestiprinātā pokebmba, skaitot no labās puses atradās viņa galvenais trumpis. Lai arī šis četrkājainais pokemons vēl nav atnesis nevienu uzvaru, bet pašreiz tā ir Adriana lielākā un vienīgā cerība. Apskatot pārējos variantus, Hitmončens kā cīņas pokemons nenoturēsies ne minūti, Tediursas spēks nav līdz galam izzināts, taču visticamāk Hipno viņai būtu pārāk ciets rieksts. Vēl azotē stāv Stantlers, kurš spējis izcīnīt vairākas spožas uzvaras, taču salīdzinājumā ar Umbreonu, viņam nav tik spožas izredzes.
-Umbreon, es izvēlos tevi- Adriana skaļā balss piepildīja akustisko telpu ar skaļu troksni –jūtu, ka šī ir mūsu diena- Umbreons ar augstu lēcienu izkļuva no pokebumbas, piezemējoties mīkstajās cīņas laukuma smiltiņās –ierādīsim augstprātīgiem snobiem viņa vietu-
Tālu aizmugurē Mia iekunkstējās no pārsteiguma kādā tonī Adrians uzrunājis zāles īpašnieci kaut pašai bija līdzīgas izjūtas. Vienīgajam, kuram Sabrina šķita simpātiska bija Eduards, kurš no sievietes nenolaida acis.
-Tumsas pulsācijas- Umbreons palecās augšup un Hipno virzienā raidīja vairākus melnus riņķus, kuriem bija jāatņem spēki psihiskā tipa pokemonam.
Sabrinai atlika tikai nokunkstēties, lai Hipno izmantotu teleportāciju un izvairītos no bīstamā uzbrukuma. Pokemons novirmoja un mirkli pazuda, lai parādītos cīņas laukuma stūrī un Umbreona uzbrukums trāpītu tukšam gaisam. Sabrina tikai pasmaidīja par pretinieka pārsteigto ģimetni un mazu bezcerības sajūtu.
-Ja viņš visu laiku teleportēsies, Umbreons nekad netrāpīs viņam- Adrians soli atkāpās, papēdim jau atrodoties uz treneriem iezīmētā laukuma robežas –tā ir gļēvuļu taktika-
-Nesūdzies, kamēr otrs spēlē pēc noteikumiem- Sabrina pakratīja ar pirkstu –teleportēšanās ir atļauts uzbrukums, kamēr vien pokemons atrodas cīņas laukumā. Hipno, ledus sitienu-
Hipno slinki palēcās, no zemes atraujoties par mata tiesu, lai Umbreona virzienā raidītu ledus dūri. Par lielu pārsteigumu klātesošajiem Umbreons paspēja izvairīties no trieciena, to pavadot ar izplestām acīm un stāvus sacēlušos spalvu. Pēdējo manīja tikai Adrians, bet tam nepievērsa pārlieku lielu uzmanību, cerot, ka nekas tāds vairs neatkārtosies.
-Negodīgo spēli- Adrians izklidza vēl vienu tumsas tipa uzbrukumu, ko nesen kopā ar Umbreonu apguvuši. Šis uzbrukums radīja ēnai līdzīgu tumsu un virzījās uz pretinieku, īpaši bīstami spoku un psihisko tipu pokemoniem.
Hipno nepaspēja teleportēties un uzņēma tiešu triecienu, skaļi nokunkstot savu vārdu. Par nelaimi šis pokemons pazīstams ar savu milzīgo izturību un spēja piecelties, lai turpinātu cīņu. Nākošos šāda veida uzbrukumi no Umbreona puses bija nesekmīgi un neprecīzi galvenokārt Hipno teleportācijas un ātruma īpašības dēļ.
Laiks nepielūdzami turpināja savu darbu un tuvojās Sabrinas noteiktais desmit minūšu limits. Adrianu tas darīja nemierīgu, viņu tracināja fakts, ka žetonu iegūs pateicoties negodīgai prekšrocībai, tikai mirkli vēlāk saprata, ka labāk tā nekā palikt bešā.
-Hipno ir laiks- Sabrina pavilka lūpu kaktiņu tik augstu, cik vien iespējams, sejas grimasē iezogoties draudīgam smaidam.
Hipno ar rokām sāka veidot vairāk apļus, kuru centrā parādījās spoža gaisma. Adrians atpazina, ka tiek veidots fokusētā sprādziena uzbrukums, kas Umbreonam varētu nozīmēt sakāvi. Diemžēl atskārsme atnāca pārāk vēlu un Hipno raidīja vienu no spēcīgākajiem cīņas tipa uzbrukumiem.
Umbreons knapi izvairījās no fokusētā sprādziena, kas noteikti būtu pielicis punktu tumsas pokemona
-Desmit minūtes- iekliedzās meitenīte cīņas laukuma malā.
Umbreons tik tikko stāvēja kājās, kamēr Hipno izskatījās tikpat miegains kā iznākam no pokebumbas. Sabrina atsauca savu pokemonu un uzsāka ceļu pār cīņas laukumu, apejot cīņas laikā radītos kaitējumus.
Vispirms viņa pieliecās pie Umbreona un paglaudīja pokemonam galvu, apsveicot ar lielisku cīņu un novēlot veiksmi nākamajās. Pēc tam viņa devās taisnā ceļā pie Adriana, kurš nedaudz abstulbis stāvēja kā iemiets un gaidīja zāles īpašnieci pienākam.
-Lieliska cīņa- Sabrina pasniedza plaukstu ar Dižžetonu, divi savienoti zeltas krāsas apļi –tu aizrāvies ar uzbrukumu, izsmeļot sava pokemona spēkus, cīņai ilgstot vēl pāris minūtes, Umbreons kristu-
-Es vismaz nebēgu, bet cīnījos, esmu pelnījis cieņu, ja izdotos trāpīt vismaz vienu reizi, uzvara būtu mana-
-Bet netrāpīji- Sabrina jau bija aizgriezusies un atpakaļceļā uz savu trenera laukumu, bet atbildei mirkli apstājās –nav svarīgi, ko esi gandrīz izdarījis, daudz svarīgāk, ko esi izdarījis un tu esi ieguvis manu cieņu- viņa noteica un turpināja ceļu –veiksmi nākamajās cīņās-
