Ainažu pokemonu zāle bija apaļa pēc formas, virs ārdurvju līmeņa vispakārt ēkai izveidoti stilizēti vilnīšī. Tie virs sevis pacēla Ģūvdongu, kura milzīgs makets pacēlās virs automātiskajām ieejas durvīm. Jumts līdzinājās cirka teltīm, mijoties dzeltenām un sarkanām krāsām.
Tieši virs ieejas durvīm atradās uzraksts „Ainažu pokemonu zāle”, sarkani Harringtona fontā veidotiem burtiem. Pati ēka izcēlās ar krēkrāsas krāsojumu, jumta pārkari balstot zilas un baltas krāsas spirāles aprakstītiem obeliskiem.
Kopējais iespaids par šīs zāles ēku bija pieklusināti patīkams, vislielāko sajūsmu izpaužot Miai, kamēr puiši, īpaši Eduards ieturēja piezemētākus toņus. Laimis ar nepacietību gaidīja cīņu ar kādu no māsām, cerot, ka viņa jaunieguvums Turtvigs viņam atnesīs vieglu uzvaru pār ūdens pokemonu treneri.
Ar mazāku pāliecību pār saviem spēkiem, uz priekšu devās arī Adrians. Viņa azotē bija nokļuvis viens no daudzu iemīļotākajiem pokemoniem Umbreons, bet viņam nebija ne jausmas par Kaskādes žetonu treneru spējām.
Mia skubināja puišus doties caur durvīm iespējami ātrāk, lai viņas acis varētu baudīt arī ēkas iekšienes skaistumu. Cerības nepalika pieviltas, ēkas sienu vietā atradās milzīgi akvāriji, pa kuriem šurpu turpu peldēja mazas zivtiņas. Caur tām varēja redzēt tuvojamies četras ēnas, kuru kontūras ar katru tuvojošos soli kļuva skaidrākas un saprotamākas.
Vēl pusminūte un Ainažu pokemonu zālē ienākušās četrotnes priekšā parādījās šīs zāles īpašnieces. Tās bija četras māsas, kuras aizrāvušās ar ūdens pokemonu trenēšanu. Pirmā acīs iekrita Violeta, tumši zili mati, gluži kā Adrianam, viņai līdzās stāvēja vecākā māsa Deizija, blondu cirtu īpašniece ar rozā ziedu piespraudi un tādas pašas krāsas jaciņu. Nedaudz aizmugurē stāvēja otra jaunākā māsa Lilija, spilgti sarkaniem matiem un neticami bēdīgiem sejas vaibstiem. Brīžiem radās sajūta, ka no meitenes acīm tūlīt sāks tecēt asaru jūra.
Kareizvīgākā bija jaunākā māsa, Mistija, rudmaitaina, nedaudz puicisku raksturu. Pilsētā mēļoja, ka šī māsa ir spēcīgākā no četrotnes, kā minimums viņa ir ar vislielāko pārdrošību apveltītā.
-Jūs vēlaties cīnīties visi četri- Mistija piekārtoja savus īsos matus, izveidojot vienu bunti uz pakauša –vēl neviens nav izgājis pa durvīm bez skrambiņas, pat ja uzvarējis, tas nenāk viegli-
-Šeit neviens nav ieradies pēc vieglas uzvaras- Laimis piecirta kāju uz perfekti tīrajām un ziloņkaula zilajām flīzēm –vēlamies godīgu un aizraujošu cīņu- puisī iedegās uguntiņa, mostoties velmei uz cīņu izaicināt tieši Mistiju.
-Es šoreiz pasēdēšu malā- Eduards soli atkāpās, izsaucot uz sevi draugu izbrīnīto acu pārus –man nav pokemonu, kuri spētu uzveikt ūdens tipu, vēl sliktāk, divi no trim pokemoniem viegli zaudēs jebkurai no šīm meitenēm. Nav velmes viņām pasniegt uzvaru uz paplātes un pieprasīt no saviem pokemoniem neiespējamo- pārējie piekrītoši un saprotoši pamāja ar galvu, pēc tam atkal pievēršoties māsām.
-Un tu spulgacīt?- Violeta zemā balsī pajautāja Miai, kura uz brīdi guva mulsuma mēmumu, jo vēl neviens nebija aicinājis viņu uz cīņu.
-Esmu tikai kā kaislīga skatītāja, skaļa abalstītāja un slikta padomdevēja- Mia nosmēja, cenšoties nocelt no sevis balles karalienes kroni, lai līdz pat aiziešanas brīdim par viņu vairs neviens nerunātu.
-Tad kurš no jums cīnīsies, vai atnācāt tikai apskatīt mūsu skaistumu- Deizijai ar pompu pār plecu pārmetot blondo matu šķipsnu un ar viedierīci uzteisot selfoju, kuru fonā atradās pārējās trīs māsas –dažreiz puiši pie mums atnāk tāpat vien- viņa noķiķināja reti smieklīgos smieklos.
-Es- Adrians paspēra soli uz priekšu, pēc mirkļa to pašu izdarot arī Laimim.
Abi puiši stāvēja kā iemieti, gaidot, kad pavērsies sienas, atklājot cīņas zāli un varēs sākt sacensties par kāroto Kaskādes žetonu. Visiem nācās vilties, kad māsas aicināja viņus sev līdzi. Cīņas laukums atradās ārpus zāles telpām, teju pludmalē, līdz jūrai bija atlicis vien smilšu strēķis.
-Es cīnīšos ar tevi- Violeta ar rādītājpirkstu lika Adrianam nostāties iezīmētā laukumā uz zila necaurredzama stikla. Pati devās uz otru tādu pašu laukumu aptuveni astoņdesmit metrus tālāk, māsām nostājoties aiz viņas, kamēr Adriana draugi tika aicināti apsēsties uz krēsla turpat līdzās cīņas laukumam.
Šis bija dīvainākais cīņas laukums, kādu Adriana acis redzējušas. Milzīgs zils stikla laukums ar iezīmētām baltām robežlīnijām. Pirms Violeta aicināja izvēlēties pokemonus, stikla virsma sakratījās, it kā būtu sākusies zemestrīce. Pēkšņi laukums lēnām sāka kustēties, atklājot īsto cīņas laukumu, kurā būs jāuzvar ūdens pokemonu trenere.
Redzētais Adrianam lika pārdomāt jau galvā izdomāto cīņas stratēģiju, kāda tā būs, uzzināsim jau pēc nedēļas.
