Pēc traki nogurdinošās darba dienas, Diāna tik vien spēja domāt un sajust, kā to, cik nogurusi viņa ir. Cik trakoti spiež augstpapēdenes, kuras no rītiem allaž šķiet kā ērtākās pieejamās kurpes. Mežģīņaino zeķu augšdaļas gumija arī jau kādu laiku liek augšstilbiem pamatīgi īdēt pēc brīvības... Tik vien gaismas šajā dienā iespīd, jo abziņa atgādina atkal un atkal. Šī ir tā diena! Šis būs tas vakars. Es satikšu viņu un šoreiz vairs nebūs nekādi - miers, stop, pagaidi, rāmāk... Šovakars es sevi neturēšu grožos. Šovakar es BAUDĪŠU un ļaušos, vienalga vai vakars būs lieliskākais manā mūžā, vai izvērtīsies par totālu katastrofu...
...pulkstens jau 19:37. Viņš teica 19:35. Bāc, Diāna pirmo reizi mūžā ir gatava pirms noliktā laika, bet tas "ķēms" kavējas. Nu kā viņš tā uzdrīkstas? Vai tad viņš nemaz nezina, ka šis ir TAS vakars?
Zvans pie durvīm...
Diāna ar nedaudz niknu omu ver vaļā durvis.
... ieraudzījusi Borisu... Diāna aizmirsa, ka ir dusmīga, aizmirsa, ka Boriss nokavēja, aizmirsa... visu aizmirsa. Vienīgais kas piepildīja mirkli, bija tas, ka Diāna baudīja, kā viņu pārņem karstums, kā viņas kājas vairs nav tik stabilas, kā allaž, ka pavēdere knudinoši rada zosādu uz skausta.
Boriss bija ieradies nemaz ne savā ampluā. Ierastās "ādenes" un džinsu vietā, viņš bija skaisti šūtā uzvalkā, kurš perfekti "sēdēja" uz viņa trenētā auguma. Motociklistu zābakus bija nomainījušas ideāli spīdīgas, melnas laķenes. Viņš bija noskuvis ierastos rugājus, izcili ieveidojis, nu izmazgātus un spīdīgus matus, kas allaž ir bijuši sasvīduši no motocikla ķiveres. Boriss viegli smīnošu smaidu uz lūpām, vērās tieši Diānas acīs, tik dziļi, ka Diāna pat pieķēra sevi pie sajūtas, ka Boriss jau ir viņā.
Diāna nodomāja; "Sasodīts meitēn, Tu gan esi nešpetni nerātna. Atstāj nepacietību mājās, viss vakars vēl priekšā!" ...
Boriss, pasperot soli tuvāk Diānai. Pieliecies pie viņas auss, viņš nočukstēja; "Šovakar mēs esam paši, bet pretēji! Es esmu labais zēns, bet Tu esi mans lielākais kārdinājums, Tu esi mana lielākā alka! Tu esi mana iekāre, uzbudinājums un dzirkstele!" To nočukstējis, viņš pasnieža viņai mazu kastīti, kuru bija turējis plaukstā aiz muguras. Diāna nodomāja, ka tur ir kāda, šim vakaram pieskaņota, rota, bet Boriss to sniedzot pasmaidījis noteica; "Tavs šī vakara tērps!" Diāna sākusi smieties pārjautāja; "Tērps? Tiešām tērps? 10 reiz 10cm kastītē?" ...
...Diāna, drosmīgi uzslidinājusi sev nekaunīgi plāno zīda kleitiņu, paskatījās uz sevi spogulī.. "Nu jā, iekāre, pavedinātāja, ... - da palaistuve, nu pēc kā es izskatos?" Vistrakākais viņai likās tieši tas, ka viņas tvirto krūšu galiņi bija saskatāmi tā, it kā viņa kaila stāvētu pie spoguļa, kaut arī audums nemaz nebija caurspīdīgs. Tas bija tik plāns, ka katra ķermeņa daļa bija perfekti redama tās dabīgajā formā. Ik izliekums, ik apaļums, ik kustība kā uz delnas.
Boriss no blakus istabas jautā skaļajā, dobji vīrišķīgajā balsī; "Vai esi gatava?" Diāna Nodomājot, ka tas ir neprāts, klusiņām atbild; "Iekšēji neesmu gatava, ārēji, ir tā kā vēlējies!" Boriss iedrošinoši; "Tātad esi gatava! Nāc, dodamies!"... Izejot pa durvīm no dzīvokļa, Diāna vēl uzjautā par vakara plāniem, uz ko Boriss atbild tikai ar; "Ir divas pieturvietas priekšspēlei!" Un tad pasmaidot un ieskatoties Diānas skaistajās acis, vēl piemetina; "Trešā pieturvieta ir pagaidām tikai varbūtība. Atkarīgs būs no pavadones jaunkundzes!"...
...Tā viņi sarunājas un smejas. Baudot divvientulību spoguļu kastē, kas atrodas tieši pie ieejas glaunajā restorānā. Kāda dāma piekārto matus, kāda uzkrāso lūpas, kāds kungs pārbauda bikšu priekšu, bet kāds pakasa cirkšņus. Boriss ar Diānu, nemanīti ik pa laikam par kādu uzjautrinās un turpina mieloties ar saldējumu un augļiem. ...
Pulkstenis jau 22:15 un viņi beidzot izkāpuši no limuzīna. "Garš ceļš, bet lieliska kompānija!" Diāna ar nelielu nosarkšanu un koķetu smaidu sejā, paveroties uz Borisu, klusiņām nosaka.
...Lēnām novilcis viņas mēteli, Boriss, pasniedz to garderobistam. Saņēmis Diānas kreiso plaukstu savā kreisajā un maigi novelkot gar viņas tvirto dupsīti, labo roku novieto uz viņas vidukļa. Viņi lēni dodas mirgojošo gaismu virzienā, tieši pretī patīkamajām vijoles skaņām. ... Gaismas apspīdēta, Diāna, iskatijās satriecoši, ienākam telpā. Viņa sajuta, kā pie galdiņiem sēdošie vīrieši, visi kā viens, ar acīm noglāsta ik katru viņas ķermeņa kvadrātcentimetru. Diāna samulstot ievilka saraustītu, dziļu ieelpu. Viņas krūšukurvis notrīsēja un krūšu galiņi, nodevīgi piebriestot, piešķīla gaisotnei uguni. Nekad agrāk viņa nebija jutusies tik kaila, tik ievainojama un iegūstama. Boriss lēnām vedot viņu garām galdiņiem, tieši uz centrālo galdiņu, kurš apgaismots vairāk kā citi, klusiņām iečukstēja Diānai ausī; "Tu esi pasakaini skaista un seksīga sieviete! Un te tev ir ļauts baudīt uzmanību abzinoties, ka Tevi ievērtē, apbrīno, iekāro! Mēs sēdēsim te un visi mūs redzēs. Mēs esam saldais ēdiens, viņi gastranomi. Bet te viss ir tikai ar acīm, ne pieskārieni, ne vārdi te netiek teikti "Saldajam". Bet tas ir tikai tas, ja Tu piekrīti sēdēt te? Ja vēlies, varam sēdēt kur citur!" Diāna ievelk elpu un nočukst; "Viss labi, sēžam te!"
...Pacēlis roku, Boriss uzaicina viesmīli...
