Labs vakars, spoki.lv lietotāj.
Šis būs mans pirmais raksts, kuru drīzumā izlikšu apskatei un lasīšanai arī savā bloga lapā. Tēma samērā nopietna, bet ceru, ka patiks un kaut kas no tā paliks prātā, noderēs dzīves sakārtošanā vai arī vienkārši šķitīs kā patīkama lasāmviela. 
Kāpēc tik daudzi cilvēki uz dzīvi skatās kā uz tukšu vietu un uzskata sevi par niecībām? Kāpēc ļoti liela daļa cilvēku iet pa straumi, savā ierastajā ikdienas rutīnā un visu redz kā nomācošu? Kādēļ tik liels ir tas cilvēku pulks, kuri nezin ko dzīvē vēlas, strādā darbu, kurš viņiem pašiem nepatīk, nepārtraukti seko cita piemēram pat elementārākajās dzīves lietās tā vietā, lai atrisinājumu meklētu paši? Kāpēc tik daudzi cilvēki dzīvo kā cietumā, kuru paši radījuši un paši sevi tajā ieslodzījuši?
Pēc pieredzes varu teikt, ka tas ir dēļ bailēm. Dēļ iedvesmas, motivācijas trūkuma. Cilvēki iesprosto sevi šajā cietumā, jo viņi tur jūtas stabili, drošībā un zin, ka tur nekas nenoies greizi, bet tajā pašā laikā neredz kā šis cietums viņus apspiež un neļauj augt tālāk par to, kas viņi ir.
Motivācijas nebūs, ja tu nezināsi ko vēlies šajā dzīvē sasniegt. Ja tev nebūs mērķa, tu arī sēdēsi savā paša celtajā cietumā un nemainīgi būsi tā pati nomāktā persona, par kuru pats sevi esi radījis.
Ir jāmaina savs domāšanas veids. Vajag saprast, kāpēc tu jūties tā kā šobrīd jūties. Ja tu staigāsi apkārt kā depresijas nomākts, tad tāds tu arī būsi. Tava stāja vien var stipri ietekmēt to kā raugies uz dzīvi un kā jutīsies. Elementāras lietas kā koncentrēšanās.. ja tu koncentrēsies uz to, ka dzīve ir galīgi garām, tad tā arī būs un tu motivāciju neatradīsi. Turpinot dzīvot pēc standarta, ka ir labi būt viduvējam cilvēkam, tad tā arī būs, tu būsi šī viduvējā persona un nedzims iedvesma, lai kaut ko mainītu.
Kā jau iepriekš minēju, visbiežāk iemesls motivācijas trūkumam ir nezināšana, ko vēlies šajā dzīvē sasniegt. Kāpēc tu nezini ko vēlies sasniegt? - Jo dzīvo pēc principa - ”Man ir vienalga.” Lai atrastu dzīvei jēgu un radītu kaut minimālu motivāciju ikdienas gaitām, tev vajag atrast mērķi. Tev ir jātiek vaļā no savas vienaldzīgās mentalitātes.
Izmaini to kā tu stāvi, izmaini to kā tu runā, kā ej pa ceļu. Pacel savu galvu, runā skaļāk, elpo dziļāk un pārvietojies drošāk. Skaties uz visu pozitīvāk. ”Kāpēc mana dzīve ir galīgi garām? ” - aizmirsti šo jautājumu un tā vietā paprasi sev: ”Kas manā dzīvē ir lielisks?”, jo tādas lietas noteikti ir. Uzdodot sev šādus jautājumus ar laiku prāts koncentrējās uz to, ka blakus tam, kas tev jau ir, vajag vēl. Dzimst mērķi, idejas, paveras tava fantāzija un vēlmes. Izmaini savus standartus, nevērtē sevi par zemu un uzņemies lietas, kuras agrāk nebūtu iedomājies uzsākt. Apzinies savu vērtību un cik ļoti vēl vari augt kā personība. Apjēdz to, ka esi unikāls un savu ceļu spēj radīt pats, nav jāseko cita noliktam normatīvam.
''Cilvēkam, kurš zina kurp viņš iet, pasaule pati paver ceļu.''
