Pirms nedēļas Adrians ieguva savu otro Vidzemes pokemona turnīra žetonu. Puse no darba jau paveikta, tagad tāds pats solis jāsper arī Laimim, vai viņš to spēs paveikt ?
Adriana uzvara no malas izlikās tik viegla, ka Laimja pašpārliecinātības skala bija uzlekusi Everesta augstumā. Lai arī Adrians izteica brīdinājumu draugam, ka acis maldina par cīņas vieglo raksturu.
-Ar mani viss būs labi, kamēr man ir Turtvigs, mani nepievārēs ūdens pokemoni- Laimis viegli pagrūda malā draugu, atbrīvojot sev ceļu uz pokemona cīņas laukuma trenera vietu –labāk domājat kā mani apsveikt, kad atgriezīšos ar to zilo piespraudi-
Laimis nokļuvis treneriem paredzētajā vietā, plaukstā saņēma pokebumbu, kurā atradās ceturtās paaudzes sākumpokemons Turtvigs. Ar viņu rokās Laimis jutās tik neuzvarams cik vien tas ir iespējams, neuztraucoties, kura no māsām viņam stāsies pretim.
Violetu nomainot Mistijai, citi treneri sajustu nelielu kņudoņu krūtīs. Līdzīgi kā sestais prāts, tā brīdinātu par tuvojošos nelaimi, bet ne mūsu varonim. Kņudoņu viegli aizraidīja ar pirkstgalu paberzēšanu pret krūtīm un iztēlošanos, cik īsa izvērtīsies cīņa.
Pretiniece vieglprātīgi uzslidinājās uz slidenā stikla, uzvedoties ne mazāk bravurīgi un pašpārliecināti kā Laimis. Viņas valoda liecināja, ka dzeltenā krekliņa azotē viņai glabājas triks, kas var līdzsvarot spēku samērus.
-Es izvēlos Turtvigu- Laimis ar precīzu metienu, raidīja pokebumbu uz ūdenī peldošā pantona, izsaucot zāles tipa pokemonu. Vispirms viņš izskatījās apjucis, bet atskatījies uz treneri, pokemons jau jutās drošāks un gatavs uzsākt cīņu.
Pretim Turtvigam stājās Tentakūls. Medūzas līdzinieks ir ar zilu un dzidru ķermeni un diviem lieliem caurspīdīgiem un sarkaniem kristāliem galvas augšpusē. Zem ķermeņa viņam ir divi spēcīgi taustekļi, kas stiepjas no apmetnim līdzāga veidojuma tā apakšdaļā. Deviņdesmit deviņus procentus ķermeņa veido ūdens, bet atlikušais viens procents sastāda orgānu, kas ražo indi, padarot šo par bīstamu pokemonu.
-Lūk, kāpēc viņa ir tik pārliecināta pār saviem spēkiem- Adrians noburkšķēja –Tentakūls nav parasts ūdens pokemons, tam cīņā pret zāles pokemoniem ir milzīga priekšrocība- visi draugi saprata, ka Laimis nokļuvis neapskaužamā situācijā.
-Tas vēljoprojām ir ūdens pokemons- Laimis gan sev, gan pārējiem centās parādīt, ka Mistijas pārsteigums nav viņu iebiedējis –lapu viesuli- Turtvigs palecās un radīja spēcīgu lapu viesuli Tentakūla virzienā.
Ūdens pokemons knapi paspēja pazust zem ūdens, pirms uzbrukums skāra viņu. Sarkanie kristāli nodevīgi neļāva pazust no pretinieku redzesloka atšķirībā kā to varēja izdarīt Goldīna iepriekšējā cīņā.
-Tev būs jāpacenšās vairāk- Mistija meitenīgi noķiķināja –mans Tentakūls pārcietīs visus tavus zāles uzbrukumus, bet vai tavs Turtvigs spēs tikt galā ar indi?-
Ieniris gandrīz līdz baseina dibenam, Tentakūls tur mirkli uzkavējās, līdz ap sevi sajuta Turtviga vīnstīgas, kas viņu neticamā ātrumā izrāva no ūdens. Laimja pašpamierinātie smiekli ātri aprāvās redzot Turtviga virzienā lidojam indes pikas. Nebija nekādas iespējas, ka Turtvigs no tām varētu izvairīties. Visas trīs pikas tiešā tēmējumā trāpīja zāles pokemonam un padarīju viņu cīņas nespējīgu, tā atnesot Laimim pirmo zaudējumu.
-Vairs neesi tik jautrs- Mistija nodejoja uzvaras deju un lika Tentakūlam sagatavoties nākamajam pokemonam, ko pretinieks metīs cīņā. Arī māsas aiz Mistijas muguras izteica nievājošas piezīmes par bērnišķīgo stratēģiju, sasaitējot sava pokemona rokas un padarot par vieglu mērķi. Viņu vārdi dzēla tikpat ļoti kā sagrautais, nesen paša uzceltais un spodrinātais pašlepnums.
-Piedod- Laimis pielika tikko atsauktā Turtviga pokebumbu tuvāk pie mutes, uzņemoties visu vainu par zaudējumu –vēl nekas nav beidzies- Laimis cīņā meta Vortoitlu.
Visas māsas pieleca tuvāk cīņas laukumam un ar zaigojošām acīm uzlūkoja stalto pokemonu, kuplo asti un spīdīgās bruņas. Apsveicot ar izcilu Vortoitla eksemplāru, viņas gluži kā hipnotizētas savā starpā bārstīja komplimentus, liekot bruņurupucim sajusties kā filmu zvaigznei.
-Pietiks- Mistija pirmā atrāvās no pretinieka slavēšanas un atgriezās realitātē –Tentakūl ūdens lielgabalu-
Vortoitls sarāvās bruņās un viegli pārcieta Tentakūla spēcīgāko uzbrkumu, pēc tam pasniedzot viņam meistarklasi, šī uzbrukuma patiesajam spēkam. Tas beidzās ar Tentakūla atrašanos pie Mistijas kājām, vair nespējīgam cīnīties. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotā, šoreiz māsas apbrīnoja pretinieka spēku, sakot, ka pašas labprāt vēlētos tik varenu pokemonu.
Māsu jūsmošanu pārtrauca Mistijas skarbs skatiens, kas gluži uz burvju mājiena apklusināja Violetu, Liliju un Deiziju. Ūdens pokemonu trenere nedrīkstēja zaudēt ūdens pokemonam, stāstam noteikti aizklīstot nekontrolēti tālu un sagrautu Mistijas reputāciju.
-Stārmī, glāb mani- Mistija cīņā sūtīja pelēcīgu adatādaiņu pokemonu, kas atgādināja kopā saliktas divas piecstaru jūras zvaigznes. Priekšējai zvaigzne vidū ir zelta veidojums ar sarkanu dārgakmens kodolu, kas var mirdzēt septiņās krāsās.
-Netērēsim laiku velti, ūdens lielgabalu- Vortoitlam tika sniegta īsa un konkrēta pavēle, kura izklausījās vieglāka kā izpilde.
Stārmījs pelecās no pontona augstu gaisā un izvairījās no trieciena, tam gandrīz trāpot Mistijai. Meitene to uztvēra kā asprātīgu rotaļu, bet kā atriebību, pavēlēja Stārmī veikt ūdens lielgabala uzbrukumu. Līdzīgi kā Tentakūls, arī jūraszvaigzne nespēja nodarīt ne kripatas sāpes bruņās paslēpušajam Vortoitlam.
-Domāju, ka tas ir bruņurupucis, ne zaķis zaķpastala- Mistija neapmieināti noteica un tālāk Stārmijam lika uzbrukt ar sērfošanas uzbrukumu, nositot bruņurupuci no pontona.
Tāpat kā citi ūdens pokemoni, arī Vortoitls bija lielisks peldētājs un labprāt cīnītos arī bez pontoniem peldbaseinā. Tā bija viņa lielākā priekšrocība no visiem Laimim pieejamajiem pokemoniem.
-Zvaigžņu lietu- Stārmija prasmu katalogā atradās vairāki uzbrukumi, viens no tiem normālā pokemonu tipu klasiskākais uzbrukums.
Tas nebija pats spēcīgākais, bet šoreiz ar precīzu trāpījumu nodarīja Vortoital sāpītes. Bruņurupucis peldēja ātri, bet Stārmijs šajos apstākoļos cīnījies nesalīdzināmi biežāk un prata uzbrukt precīzāk un prasmīgāk.
Diemžēl šie apstākļi izlēma cīņas galaiznākumu, Vortoitlam pie spēku izsīkuma robežas atguļoties uz pontona, vairs nespējot turpināt cīņu. Stārmijs nejutās labāk, taču spēja vēl nostāvēt kājās. Par prieku visām māsām, viņš bija atnesis kārtējo uzvaru, treneriem izaicinātājiem liekot trenēties smagāk, pirms sadomā iegūt Kaskādes žetonu.
Šoreiz Laimim nepaveicās, bet viņš nenolaida degunu, atlikuši vēl četras zāles un vēl nepieciešami divi žetoni. Uzdevums liekas grūts, bet ne nepaveicams.
