Depresīvā garstāvoklī rodas depresīvas domas, taču šīs domas var ari pārvērs par darbiem, manā gadījumā par miniatūru. Uzreiz varu pateikt, ka šis darbs nav tiem cilvēkiem kas meklē šeit tikkai izklaidi, bet gan tiem kuri spēj novērtēt dažāda veida rakstus un mākslu.
Tukšums
Paiet laiks un viss mainās.
Nē, tomēr viss nemainās gan, vēljoprojām ir palikusi grauzošā tukšuma sajūta manā sirdī.
Cerēju to aizdzīt ar laika maģisko efektu, kurš itkā mainot visu, taču šo tukšumu nespēs izdzēst nekāda maģija, jo
kā var izdzēst ko tādu, kas nemaz nepastāv, bet vienkārši eksistē manī un aprij visas manas gaišās domas un pareizās rīcības, atstājot tikkai tumsu.
Taču man ir apnicis ar to cīnīties. Esmu pārāk vājš šī bezgalīgā tukšuma priekšā. Varbūt kādreiz atgriezīsies mans gaismas stars, pēc kura aiziešanas radās šis tukšums, kurš iznīcina mani no iekšienes.
Mani nespēj glābt maģiskais laiks, bet gan vienīgi gaismas stars, kurš jau reiz ir pildījis manu dzīvi ar laimi.
Taču tikmēr man atliek nepadoties tukšumam, un gaidīt, gaidīt sava gaismas stara atgriešanos.
