"Tu esi tas ko tu ēd". Šie vārdi ir lasīti grāmatās, skanējuši dziesmās un tos ir lietojuši kino tēli. Es nosēdos pie galda, Hanibāla Lektera cienīgā gājienā, pakustināju mēli un nošņācos. "Es esmu tas ko es ēdu." Bet es, taču neēdu pats sevi? Kā tad es varu sanākt tas ko es ēdu? Es paņemu nazīti un dakšiņu un atceros, kādu seriālu. 2 cilvēki, vīrietis un sieviete, iesprostoti okeāna dzīlēs, noslēgtā istabai līdzīgā telpā, baidoties par to, ka mirs aizdomājās, par zinātnisku teoriju, ka pēc nāves mēs lēnām sadalāmies, sākotnēji, kūdras līmenī un tad pa atomiem un mūsu atomi, pēc tam var būt da jebkas, sākot ar ziedu un beidzot ar mikroskopisku daļiņu no sprāgstošas zvaigznes. Tātad es varu būt tas ko es ēdu.
Es nogriežu gabaliņu no savām pusdienām. Es izbaudu to. Es iedomājos, ka tā varbūt ir daļiņa no manis. Es iedomājos kā varbūt šī daļiņa no mana ēdiena ir augusi tur, kur nonācis tas, kas no manis iznāk no paēšanas. Tātad sanāk es esmu mēslojis augsni, lai manām pusdienām būtu ko ēst. Tātad daļa no manis atgriežās manī. Bet varam aiziet vēl trakāk - ja nu es ēdu sevi iepriekšējā dzīvē? Indieši tic reinkarnācijai un arī paralēlām dzīvēm. Es neesmu indietis, bet, kāds tur būtu brīnums, ja es tagad, ēdu savu iepriekšējo es, kurš mierīgi skraidīja pa pļavu, ēda zaļumus un tagad ir daļa no manām pusdienām.
Varam turpināt šo teoriju perversā līmenī - ja nu es reizē esmu reinkarnējies gan kā vīrietis gan kā sieviete un es "uzēdu" savu sievieti, kura ir izrādījusies es? Tiem, kas šo nesaprata - varbūt tā pat labāk. Es nošmakstinu savas lūpas. Var jau filozofēt pie tā, ka cilvēce noēd pati sevi. Mēs apēdam citu resursus, iznīcinām dabu. Bagātie apēd vairāk kā nabagie un vieni būs mūžam paēduši, citi vienmēr badā.
Bet nē. Es atkal pašaudu mēlīti un nošņācos. Man labāk patīk Lektera variants. "Es esmu tas ko es ēdu." Es ēdu cilvēku. To riebekli, kas bērnībā mani dauzīja ar sprunguļiem, izsmērēja pļavā govs mēslos. Skolas gados viens otram iepatikāmies un tad kļuvām tuvi labā nozīmē. Bet tad kaut kas nesanāca. Un tagad viss ir beidzies ar pusdienām...
