Man brīvas domas lidojums bez pieturzīmēm nāk
Jau rindās kārtojas pie sava lasītāja gaitas sāk
Lai valodniekus nešokē un redaktori gudri klusē
Kad rasiks atkal pamodies un spoku vidē tusē.
Man atkal laika nav, šai dienā it kā pēlēcīgā drūmā
Kad sniedziņš iekrist grib no paša rīta katrā krūmā
Un darīt gaišāku uz dzīvi katram spokam skatu
Lai dzīvi dzīvojam kā protam nemeklējot blatu.
***
Drīz atkal stādīsim un sēsim, mēs dārzos strādāsim cik spēsim;
Laiks šķūnī salūkot jau rakšanai ir veco rūsas skārto šķipeli,
Bet mūsu MobyDick lai raksta stāstiņu par savu piparkūku,
Kas vēl kopš Ziemassvētkiem bikšu ķešā kalst un kalst.
Varbūt to dāvās pazelēt tur kādai meičai dodoties uz mežu
Un klusu cerēs piparkūku paberzēt pa viņas gludo penāli.
Vai kādam atkal būs kā miets, vai karāsies kā vējā auti,
Tas atkal tikai stādāmkociņš būs, un olas - tie paši pauti.
***
Tādas domas neatsijās pat vissmalkākais siets -
Vai rītausmā prātosim, vai kad atkal saules riets.
Kad daba modīsies, pavasaris nāks ar kaķu laiku,
Būs jaunas metodes kā nolaist uzkrājušos tvaiku.
***
Aiz loga sniegputenis pieņemšoties spēkā,
Tas mani pamudina iekrist muldēšanas grēkā.
Kāds bilžu konkurss atkal spokos atnācis,
Un jaunas pieturzīmes spoku ceļos salicis.
Kāds klups un celsies un vilsies cerībās,
Kāds uzvarēs sen slēgtās spoku derībās.
Vai piedzims drīzumā kāds ģēnijs jauns,
Par kura rakstīto nevienam nebūs kauns!
pokerseja 