Tetovējums (84)1

Nepaspēju pat attapties, kad Kolins izskrēja no telpas, atstājot mani vienu. Arī es izkārpījos no dīvāna, un, klupdama, krisdama, metos viņam pa pēdām. Aizelsusies atrāvu durvis, kur mani sagaidīja vesels bars ar cilvēkiem, kuri centās noturēt Taileru vietā. Vīri dzeltenos uzsvārčos viņu turēja pa gabalu no Konora, kurš izaicinoši smaidija pretim. Es centos iespraukties, taču nespēju.

-Spensere,- Kolins mani satvēra no mugurpuses, noturot vietā,- Neej tur, ļauj mediķiem visu nokārtot,- puisis mierinoši sacīja un stingrāk satvēra manas rokas,- Viņi parūpēsies..

-Laid mani,- es noņurdēju un izrāvos no viņa rokām. Tailers pacēla skatienu un tas sastapās ar manējo,- Tailer,- es notupos viņa priekšā,- Piedod man..

-Tu domā, ka esmu nenormāls?- puisis vaicāja niknā balsī, cenšoties izspraukties,- Es tikai aizstāvu savu meiteni. - zobus sakodis, viņš pastāvēja uz savu. Izmisušais skatiens atgriezās pie manis,- Pen, pasaki viņiem, pasaki..- viņš lūdza.- Pasaki, ka es neesmu vainīgs..

-Tu man nodarīji pāri,- es žēli noteicu, noglāstot viņam vaigu, kas bija pietūcis. Konors bija atstājis pamatīgas pēdas viņa sejā,- Es rīkojos kā mīlošam cilvēkam pienākas, Tailer, un daru to, kas būs labāks tev,-

-Bullshit,- viņš atcirta,- Mīlošs cilvēks tā nerīkotos. Tu mani nekrāptu ar idiotiem!- viņš gandrīz iekliedzās. Viņa vārdi patiešām sāpēja. Es noriju siekalas un novērsos, lai neraudātu.Mediķiem, kas viņu turēja, vajadzēja piepūlēties, lai viņu noturētu vietā,- Laid mani..

Es apliku rokas sev apkārt un piecēlos kājās. Lai neizrādītu sāpes, es noslēdzu emocijas un uzlūkoju vienu no ārstiem ar stingru skatienu,- Aizvediet viņu,- es auksti noteicu un pakāpos nost. Tailers sākumā apjuka, taču tad sāka ārdīties, kliegdams kā dzīvnieks, un es aizgriezos. No sirds cerēju, ka viņi būs ātri prom un man tas vairs nebūs jādzird. Aizcirtās mašīnas durvis, un es uzmeklēju Kolinu, kurš sarunājās ar brāli un diviem vīriešiem tumši zilās uniformās.

-Viņa,- Konors norādīja uz mani, kolīdz pamanīja,- Viņa sniegs liecību, pareizi, Spensere?

-Par ko?- es mulsi apvaicājos.- Kas tiek risināts?

-Viņa nav īstajā kondīcijā, lai runātu,- Kolins mani aizstāvēja,- Taču es, mans brālis un trešais puisis, kas bija ar mums, varam liecināt par visu notiekošo. Tāpat kā Spenseres brālis un atlikusī ģimene.- Kolins uzlūkoja mani,- Vai ne tā?

-Es došos jums līdzi,- spītīgi piebildu,-Vēlos aizpildīt visus dokumentus tūlīt pat.

-Tas nebūs vajadzīgs,- policists mierināja,- Vajag tikai atķeksēt dažus faktus un jūsu parakstu kā apliecinājumu tam visam. Jūsu draugi izstāstīja situāciju, un būtu ļoti vēlams noklausīties jūsu pusi..-

-Konfrontēšana,- es noteicu. Rudmatainais vīrietis pamāja,- Labi, tad dosimies iekšā.- es aicināju,- Kolin, vai atstāsiet mūs trijatā?- es laipni pavaicāju. Draugs nedroši samiedza acis.- Manuprāt, vajag sazvanīt Endiju,- es piekodināju un ar rokas vēzienu aicināju policistus mājās. Pirms aizvēru durvis, pamanīju Kolina bažīgo skatienu un ļāvu tam aizvērties aiz sevis.

Mēs devāmies uz viesistabu, kur mūsu ģimenes dīvāns abiem druknajiem policistiem šķita daudz par mazu, taču viņi neizrādīja nepatiku pret diskomforta situāciju. Es apsēdos abiem pretī, gaidīdama, ko viņi teiks. Sirdsapziņa mani tirdīja par Taileru, taču liku tai aizvērties.

Es rīkojos pareizi.

-Tātad,- runātīgais vīrietis iesāka sakāmo,- Stāstiet jūsu versiju par notikušo.- viņš no kabatas izvilka mazu diktafonu, kas šķita biedējošs, un to ieslēdza. Es nervozi saņēmu abas plaukstas un centos būt mierīga. Man taču nebija ne jausmas, ko Konors vai Kolins pastāstījuši.

-Es un Lendona kungs sastrīdējāmies. Mums radās domstarpības dažādos jautājumos, un es skaidri norādīju savu nostāju, ka vēlos attiecības izbeigt,- ar piepūli sacīju,- Taču Lendona kungam ir problēmas ar agresiju. Viņš nespēja sevi savaldīt, un nodarīja man pāri, piespiežot pie zemes. Es izbijos, un devu ziņu Kolina kungam un viņa brālim, jo mana ģimene bija izbraukusi.- beidzot mani pārņēma asaras,- Paklau,- es uzlūkoju abus vīriešus,- Es zinu, ka tas viss izklausās draņķīgi, bet es vēlos jums lūgt vienu..- es dziļi ieelpoju un izelpoju,- Es jūs lūdzu, lai Taileram nekas slikts nenotiek. Es nevēlos, lai viņš cieš. Es vēlos viņam palīdzēt..

-Kundze...- otrs vīrietis beidzot ierunājās, taču rudais viņu aizturēja pusvārdā,- Mēs..

-Visu izlems tiesa.- vīrietis sacīja,- Jums ir arī miesas bojājumi, kas padara lietu nopietnāku. Mēs nevaram neko garantēt, kā vien to, ka jūs būsiet drošībā,- vīrietis laipni pasmaidīja.- Vai ir vēl kas, ko jūs mums vēlētos teikt?

-Tailers Lendons ir slepkava,- es nedomājot sacīju. Abu acis iepletās neizpratnē.- Viņš noslepkavoja manu bijušo draugu, Dominiku Kreivenu kā arī savu bijušo draudzeni Kristīnu Vopenu. - es smagi izelpoju un nolaidu skatienu uz savām kājām.- Un pie tā visa biju vainīga es..

-Kā to saprast?-

-Viņš to izdarīja manis dēļ.- es sacīju un noslaucīju asaras. - Viņš ir gatavs uz visu manis dēļ.

-Vai arī jūs esat saņēmusi draudus?- policists nopietni vaicāja.- Vai esat?- viņš vēlreiz atkārtoja, kad ilgstošu mirkli biju klusējusi. Es centos atsaukt prātā mūsu sarunas.. Vai kas tāds bija noticis?

-Jā,- es pēc brīža klusi sacīju. Abi policisti saskatījās un nekavējoties devās prom, atstādami mani vienu pašu telpā bez paskaidrojumiem.- Ei,- es uzsaucu, taču atbildi neguvu. Pievilku ceļus pie zoda un palūkojos taisni sev priekšā uz bļodu ar augļiem, prātodama, vai tikko rīkojos pareizi pirmo reizi savā dzīvē, vai tikko sev ieguvu nāvējošu ienaidnieku, un iegravēju savu vārdu nākamajā līku sarakstā.