http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sirds-netrauces-16/713282
Zaks picēlās kājās un jau gribēja bliezt Leonardo, līdz es iekliedzos:,,Leonardo!"
Leonardo tajā brīdī pagriezās pret Zaku un apturēja viņa dūri.
Zaka skaties vērās manī, man tajā brīdī likās, ka no viņa acs āboliem izsļāksies inde.
Pār manu ķermeni pārskrēja šermuļi un es izskrēju no istabas un no otrā stāva kleidzu:,,Palīgā, Zaks uzbrūk Leonardo!"nokliedzu un klusām iesmējos.
Tētis uzskrēja augšā pa trepēm un ieskrēja manā istabā. Pēc brīža no manas istabas iznāca Leondarso ar pārsistu lūpu un viņam sekoja Zaks ar uzsistu aci un muti, bet tēvs bija visai apbēdināts un, par laimi, nebina ne skrambiņas.
Zaks izgāja no manas mājas, aizcērdams durvis.
Es vēl stāvēju pie trepju margām kā idiote un gaidīju, kad reiz Leonardo paskatīsies uz manis, bet tā nenotika. Viņš, nepaskatoties uz mani, pagāja garām, noskrēja pa trepēm un iegāja viesistabā, pie visiem.
Es turpināju stāvēt pie margām, neizturēju un noskrēju pa kāpnēm, paķēru mēteli un izskrēju no mājas.
Ieraudzīju uz ielas Zaku un pieskrēju pie viņa.
,,Zak.."elšot noteicu.
,,Ko?"viņš pagriezās pret mani.
,,Tev nesāp?"vaicāju.
,,Pats biju pelnījis.."viņš silti uzsmaidīja.
Atsmaidīju un iedevu viņam buču uz vaiga.
,,Gabī??"
,,Pat neceri.."iesmējos un uzgriezu viņasm muguru, lai varētu doties uz mājām.
Mani parāva aiz rokas, pievilka sev klāt un noskūpstīja.
Es netrāvos, bet sajūta manī nebija tāda, kādai tai vajadzēja būt. Es neko nejuti. Pilnīgi neko. Neko, pret Zaku.
Atrāvos no puiša un devos uz savu māju.
Iegāju tajā, noliku mēteli un devos pie visiem.
Iegāju piebāstajā telpā, apsedos blakus Leonardo un atkal skatījos uz viņa roku.
,,Nepatīk?"ieraugot, ka skatos uz viņa roku, vaicāja.
,,Am, es laikam kaut ko nesapratu.."samulsusi vaicāju.
,,Skaidri redzams - tetovējums.."viņš iesāka.
,,Ar manu vārdu.."pārtraucu viņu.
,,Un?"viņš jautāja.
,,Un? Ko tas nozīmē?"samulsusi vaicāju.
,,LAbāk pasaki, ko nozīmē tas, ka aiz loga čubinies ar citu?"
,,Tevi tas rūp?"ironiski vaicāju.
,,Un kā vēl."viņš nopietni atbildēja.
,,Pierādi!"noteicu.
Viņš viltīgi pasmaidīja un piekļāva savas lūpas manām. Manī parādījā viss, kas bijis ir pirms tam - lielās jūtas pret Leonardo.
,,VAi es tiešām to redzu? Mūsu bērni atkal ir kopā!"mana mamma, nedaudz iesmejoties, noteica.
Abi atrāvāmies viens no otra, un varēju pamanīt viņa nosarkušos vaigus, kuri gan jau ir līdzīgi maniem.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sirds-netrauces-18/713802
