Rakstīšu stāstu par Tevi, Hektoru un Teo. Uzrakstīšu stāsta pirmo daļu un Nobalsojat... Kā stāsts turpināsies.
Kā viss sākās...
"Ei mosties!" Ar šiem vārdiem, kad Tu neko nenojaušot, kādu nakti gulēji savā gultā, viss arī sākās. Cerams, ka Tu to vēl atceries.
Šaudīga kabatas lukturīša gaismiņa iespīdēja Tev sejā. Kad Tu beidzot biji spējīgs atvērt acis, Tevi gandrīz ķēra trieka- pie gultas stāvēja divi pilnīgi sveši zēni. Abi izskatījās gadus divpadsmit veci.Laikam viņi iekāpuši pa logu. Tā laikam bija vienīgā viņu kopīgā īpašība.
Viens no zēniem bija maza auguma resnītis ar izspūrušiem matiem un apaļu degunu. Krekls bija ar pūlēm aizbāzts aiz jostas, un pa sandaļu priekšpusi līda ārā zeķes.
Otrs zēns sevi pieklājīgi iepazīstināja, nosaucot vārdu. Viņu sauca Hektors. Viņš bija liela auguma, sportisks kā desmitcīņnieks un izskatīgs kā filmu zvaigzne. Drīz Tu pamanīji, ka vai katrā otraja teikumā tiek pieminētas gudrības no vēstures un zina tik daudz valodu cik citi zēni futbola komandu. Nav nekāds brīnums, ja tēvs ir muzeja direktors.
Stāstot tu saprati tikai vārdu "stacija". Tas tāpēc, ka viņi strīdējās un viens otru pārtrauca. Līdz beidzot Tu saprati Muzejā kādas viduslaiku bronzas statujas nolauztajā delnā abi draugi bija atklājuši pergamenta papīru, kurus acīmredzot neviens nebija pamanījiis. Sūtītājs bija viduslaiku burvis un pieminēti tika viņi un TU.
Burvis bija izvēlējies Tevi, Teo un Hektoru, lai Jūs izpildat virkni bīstamu uzdevumu. Burvis nolēma, ka Tev jāpieņem lēmums.
Protams Tev bija jāzvēr, ka neizpļāpāsi ne vārda. Jūs nodibinājat par Bronzas Delnas Savienību. Jau no rīta Jūs norunājāt tikties muzejā.
Jauns uzdevums.
Agrā rīta stundā tevi no miega izrāva Teo zvans.
"Mēs tūdaļ satiekamies muzejā,"čukstēja Teo. "Tas ir dzīvības un nāves jautājums!" Un nolika klausuli. Tagad Tu trakā ātrumā joņo cauri pilsētai. Lēnām aust rīts. Tagad Tu esi uzvilkts kā atspere, kaut arī zini, ka Teo vārdi var nozīmēt tikai vienu- burvis Jums sagādājis jaunu uzdevumu! Interesanti, uz kurieni šoreiz viņš jūs sūtīs?
Drīz Tu to uzzināsi, jo klāt jau ir muzeja durvis. No pretējās puses sprinta skrējienā skrien Hektors. Arī viņam izspiedušās sviedru lāses.
Jūs ieejat vestibilā, un tur Jums rodas vienreizēja izdevība:muzeja uzraugs tajā brīdī ir noliecies pār prospektu. Zibenīgi jūs pārlecat pāri barjerai, nu atliek vien ņemt kājas pār pleciem.
Teo jau satraukts stāv viduslaiku vēstures zālē pie vitrīnas, kurā uz sarkanā samta auduma novietota bronzas roka.
"Kāpēc tāda steiga?" jautā Hektors. Hektora augums ir trenēts, un nevar vairs manīt, ka viņš desmit minūtes ilgi skrējis.
"Es arī nezinu," Teo cenšas paskaidrot. "Gribēju paskatīties vai mums nav iedots jauns uzdevums. Kad pārliecos pār bronzas statuju signalizācijas lampiņa sāka mirgot kā traka!"
Izklausās tiešam steidzami!
No tukša bronzas rokas stumbeņa jums pretim spīd pergamnets, it kā tas būtu nokrāsot ar luminiscējošo krāsu. Teo steigšus paceļ stikla cilindrindru, izvelk pergamentu un lasa:
"Runa ir par kādreizējā gladiatora Marka Galla dzīvību. Mūsu ēras 80 gadā imperators Tits svinīgi atklāj milzīgo Flāviju amfiteātrī (tagad mēs to pazīstam kā Kolizeju). Par godu šiem svētkiem 100 dienas arēnā cīnīsies gladiatari- gladiotars ar gladiatoru, gladiators ar dzīvnieku, gladiatoru grupa ar vcitu gladiaotru grupu. Daudzi zaudēs dzīvību, tādēļ katrs gladiators būs no svara.
Marks Galls uzskata, ka bīstamākais dzīves posms viņam ir jau aiz muguras. Pēc tam, kad viņš bija uzvarējis 30 cīņās pēc kārtas, nedēļu pirms spēlēm viņa īpašnieks un skolotājs Marku Gallu ar godu palaida brīvībā. Kā jau tas Senajā Romā bija pieņemts atvadoties viņš saņēma koka zobenu kā brīvības zīmi. Taču, kad Marks Galls savas jaunās dzīvēs sākumu ar bagātīgu mielastu un paēdis atpūties atpūties Tibras krastā, viņa zobens iekrita ūdenī un nogrima.
To atrada tikai 1967. gadā bagarēšanas darbu laikā. Tagad zobens glabājas Romas vēstures zālē, tā eksponāta numurs ir 45/1967.
Teo, nodod Markam koka zobenu, bet neļauj viņam iziet arēnā- tā būtu viņa pēdējā reize... Rīkojies neuzkrītoši, pretējā gadījumā uzdevumu neizdosies izpildīt."
Va-au!"Čukst Hektors. "Nokļūt Senajā Romā! Par to visu esmu lasījis jau 4 gadu vecumā.
Teo iepleš acis. "Cai Tu nekad neesi spēlējies ar automašīnām, kā to darīja citi puikas?"
Hektors pārsteigts uzlūko draugu. "Automašīnas? Nē, romiešu laikā tādas nebija.!"
Arī Tevi vienlaikus pārņem sajūsma un nervozitāte. Laiks kad pastāvēja Romas impērija, noteikti ir bijis saistošs, bet arī bīstams. Tu esi daudz dzirdējis un lasījis par gladiatoru cīņām un spēj novērtēt situāciju. Un tagad Jums jādodas turp- tieši lauvas rīklē!
Hektors ir jau gaitenī, viņš nav apturams. "Nāciet taču!" viņš uzsauc "Svarīga ir katra sekunde. Varbūt tas nabaga Marks Galls ļoti cieš!"
Stāvot pie vitrīnas ar koka zobeniem, Teo atliek vien uzlūkot Hektoru, lai viss kļūtu skaidrs.
"Tas ir eksponāts 45/1967, Teo."
"Paldies!"nomurmina Teo. Viņš mērķtiecīgi norāda ar bronzas rokas rādītājpirkst uz īsto zobenu un satver Jūsu rokas.
"Stop!" Iesaucas Hektors un atbrīvojas no tvēriena.
"Kas Tev lēcies?" grib zināt Teo. Vai Tev padomā kaut kas labāks?"
Hektors purina galvu. "Nē, neko labāku kā ceļojumu uz Seno Romu es nemaz nevaru iedomāties. Es jūsmoju par Romas celtnēm un latīņu valodu. Tieši tāpēc man nav nekāda prieka atkal bezjēdzīgi izšķiest pusi dienas, meklējot piemērotu apģērbu."
Pateicis šos vārdus jūsu sprtists dodas pie baltajiem aizkariem, kas karājas pie lielā loga, un ar vienu rāvienu tos norauj.
"No tiem mēs uzmeistarosim kaut ko līdzīgu romiešu tunikām!" viņš skaidro. Tad jūs sadodaties rokās- un tev kļūst auksti...
Piedzīvojums sākas
Apkārt jums viss izgaist: muzejs, vitrīnas gaiteņi. Jūs lidojat cauri tumšam tunelim. Nekas nav saskatāms, Tu jūti tikai Teo un Hektora trīcošās rokas savās plaukstās. Pēc dažām sekundēm melna tumsa izplēn, kļūst gaišak, pat pārāk gaišs- tas ir kā zibens. Apžilbis Tu atver acis
Pēc tam Tu atsities pret zemi Hektors un Teo nolaižas Tev blakus. Jūs esat Senajā Romā!
Ausī atskan uzbāzīgi kliedzieni. Tu atver acis, taču nevari konstatēt trokšņa iemeslu, jo Jūs guļat biezos briķšņos nogāzes malā. Liekas, ka klaudzieni nāk no visām pusēm. Varbūt Jūs atrodaties lielā būvobjektā? Rast atbildi nav nemaz tik sarežģīti. Dodoties ārā no slēptuves, un jau pēc dažām minūtēm jūs To noskaidrosiet! Tikai drosmi!
Teo ietinas aizkarā, ielocē ieslidina Marka Galla zobenu un ar gariem zāles stiebriem cieši sasien jaunizveidotot tērpu. Arī Hektors un Tu ievīstaties audumā. Jūs tiešam izskataties kā īsti romieši- vismaz tā jūs cerat. Vispirms Jūs gribat noskaidrot no kurienes skan kladuzieni Hektros grib kāpt pa nogāzi lejā, bet Teo- augšā.
Spocēn! Tev te jāpieņem lēmums līdz 4. decembra 15:00! Nobalso kur dosieties!
1.Klaudzienu virzienā uz augšu!
2.Klaudzienu virzienā uz leju!
Kā Turpināsies stāsts, to nolemsiet Jūs...
