http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-39-dala/733957
- Tas bija, tas bija kaut kas, - Sema teica, krūtīm strauji cilājoties.
Ralfs iešķībi pasmīnēja.
- Es taču Tev teicu ka zinu knifus, kas liks Tev pārdomāt.
Sema iesmējās.
- Tu gan esi sasodīti augstās domās par sevi.
Ralfs pagriezās uz sāniem pret Semu un pieslējās uz viena elkoņa.
- Patiesībā tā nav, - viņš nopietni teica.
- Tas bija joks.
- Es sapratu, - Ralfs atbildēja, pieliecas pie Semas un noskūpstīja viņu.
- Bet tagad, mēs iesim gulēt, - Ralfs uzsvērti teica.
- Neiebilstu, īstenībā ja mani nomodā neturētu Tava balss, es jau sen gulētu.
- Nāc pie manis, - Ralfs aicināja Semu.
Sema pagriezās pret Ralfu un, piespiedusi seju Ralfa krūtīm, iemiga. Ralfs iemiga mazu brītiņu pēc viņas.
Sema pamodās pēc vairākām stundām un pagriezusies apjauta, ka gultā ir viena, taču izdzirdējusi ūdens šļakstus no vannasistabas, saprata ka Ralfs ir dušā.
Viņa bija nolēmusi viņu sagaidīt, taču miegs atkal viņu pievārēja.
Nākamreiz pamodusies, viņa pameta acis uz pulksteni, tas rādīja pusčetrus pēcpusdienā. No virtuves nāca klusi trokšņi. Vienā brīdī gan ar skaļu būkšķi nokrita kaut kas metālisks un tam sekoja pieklusināta nolamāšanās no Ralfa puses.
Sema apspraudīja sev apkārt segu un, izskatīdamās pēc kokona, devās pie Ralfa uz virtuvi.
Izdzirdējis Semas soļus, Ralfs pagrieza seju viņas virzienā uv veltīja viņai platu smaidu.
Viņš stāvēja pie izlietnes un turēja palukstu zem tekoša ūdens.
- Sveika, miegamice! Piedod, ka Tevi pamodināju, es zvēru, tas pannas vāks ir sazvērējies pret mani. Pēdējās pusstundas laikā man viņs jau trešo reizi krīt. Iepriekšējās reizes es viņu noķēru veiksmīgi, bet šoreiz viņš bija pārāk karsts un es nevarēju viņu noturēt.
- Tu apdedzinājies? Parādi!
Pienākusi klāt Ralfam, Sema paskatījās uz sārto pleķi uz plaukstas.
- Kur Tev prāts viņu ar pliku roku ķert, - viņa satraukusi rājās.
- Man viss ir kārtībā, vēl kadas sešas minūtes zem aukstā ūdens un viss būs labi, nāc labāk mani un pažēlo, man ļoti sāp, - Ralfs teica un savieba seju sāpju grimasē.
Sema gan saprata ka Ralfs viņu āzē, bet tomēr piegāja pie viņa un apskāvusi noglāstīja muguru.
- Būs viss labi, - viņa dūdoja, - Dod, iedošu savu ārstniecisko buču, uzreiz visas sāpes pāries. Sema pieliecās un uzspieda īsu skūpstu cietušajai plaukstai.
Atliekusies viņa palūkojās uz Ralfu. Ak Dievs, tas vīrietis bija tik sasodīti skaists, ka pat acis sāpēja uz viņu skatoties.
- Ko Tu domā? - Ralfs ieinteresēti pajautāja.
- Neko, tāpat vien, ieskriešu dušā, - Sema, uzsmaidījusi Ralfam, attrauca ejot uz koridori.
Atgriezusi ūdeni, viņa nostājās zem dušas. Ieziepējusi plaukstas viņa sāka mazgāties. Katrs pieskāriens viņas ķermenim atsauca atmiņā to, kā viņi ar Ralfu bija mīlējušies. Viņa gadrīz vai fiziski atkal sajutra viņa pieskārienus. Nolēmusi ka tomēr labāk koncentrēties uz mazgāšanos, viņa ātri notrina ādu ar sūkli un , noskalojusies, ietinās dvielī.
Notīrījusi norasojušo spoguli, viņa palūkojās spoguļattēlā, pretī lūkojās sieviete ar maigi sārtu ādu un pandas acīm. Sema tikai cerēja ka izplūdusī skropstu tuša tāda nebija, kad viņa iegāja pie Ralfa virtuvē, bet gan tikai pēc mazgāšanās, notīrījusi seju, viņa pa jaunam uzkrāsojās un, notrinusi pēdējās ūdens paliekas uz sava ķermeņa, paņēma sausu dvieli, kuru aptina sev apkārt. Izgājusi koridorī, viņa pie gāja pie skapja un paņēma drēbes, ko vilkt mugurā.
- Man gan patiktu ja Tu nemaz neģērbtos, - viņai aiz muguras ierunājās Ralfs.
Pametusi skatienu atpakaļ, viņa redzēja ka Ralfs, atspiedies pret virtuves durvju aili, viņu vēro.
- Tu gribi lai staigāju apkārta kaila?
- Hmm, nav slikta doma, man patiktu, jā.
- Tikai tādā gadījumā, ja arī Tu būtu kails un Tev būtu jāizģērbjas pirmajam.
Sema gan to bija domājusi kā koķetu joku, bet tad, kad ieraudzīja, ka Ralfs novelk maiku un ķeras pie bikšu jostas, saprata, ka viņš viņas teikto uztvēris nopietni.
- Tas bija joks, Ralf!
Ralfs gan nepastājās, turpinot skatīties uz Semu viņš vilka nost bikses.
- Vai baidies? - viņš viltīgi pasmīnēja.
- Vispār jau ne, bet es sagaidīšu kad Tu būsi kails, vīriešiem šoreiz priekšroka.
Sema blefoja, jo domāja ka Ralfs tomēr neizģērsies līdz galam. Kļūda, tur jau drēbju kaudzītei pievienojās arī bokseršorti.
- Tava kārta.
Sema norija kaklā iestrēgušu kamolu. Viņa negribēja sķirties no dvieļa. Ja vīrietis viņai pretī bija pati pilnība, tad viņa jutās... mazliet ne tik pilnīga.
- Tu kautrējies? - Ralfs jautāja pienācis tuvak.
Sema neatbildēja, bet kaunīgi nodūra galvu.
Paņēmis vinu aiz zoda, Ralfs pacēla viņas seju augšup.
- Mīļā, Tev nav par ko kautrēties. Tu esi skaista kā pati dieviete.
Pieliecies viņš viņu noskūpstīja, viņa atbildēja viņa skūpstam, ilgpilni piekļaujoties viņa ķermenim. Nākamajā brīdī viņa juta, ka viņas dvielis ir atrisis, saķērusi stūrus viņa centās vinu noķert.
Nevajag, - pieturot viņas roku, teica Ralfs, - Tu laupīsi man prieku Tevi redzēt.
Sema ļāva dvielim noslīdēt.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-41dala/734153
bet laba nozīmē!