Adrians ar stingri iespiestu Dižžetonu plaukstā devās pretim Eduardam un novēlēja veiksmi. Viņš lūdza pievārēt Sabrinu ātrāk par laika limitu, kaut par drauga spējām to izdarīt nebija ne mazākās cerības. Patiesībā Adrians Eduardu uzskatīja par vājāko no trijotnes, kuri ir ceļā uz Vidzemes reģiona turnīru.
Eduards ieleca treneriem paredzētajā laukumā un domās vēl pēdējo reizi pārdomāja cīņas stratēģiju. Nidorino kā indes pokemona pārstāvis būtu nepareizā izvēle, jo šim pokemonam nav nekādu priekšrocību cīņā ar psihiskajiem pokemoniem. Pavisam pretēji ir ar Džeududu un Marovaku, kuri, iespējams, varētu cīnīties kā līdzīgs ar līdzīgu.
Puiša pirksti glāstīja pie jostas piestiprinātās pokebumbas, lēkājot no pirmās uz trešo un atpakaļ. Cīņas laukuma pretējā pusē, Sabrinai jau viss bija skaidrs un no aizmugures jau izvilka pokebumbu, kurā atrodas zvēriņš, kas stāsies pretim Eduardam.
-Noteikumi tie paši- Sabrina atkārtoja cīņas noteikumus, pirms izsauca savu pokemonu –es izvēlos Kadabru-
Šis psihiskā tipa pokemons galvenokārt ir dzeltens, ar divām garām, smailām ausīm un sarkanu zvaigzni uz pieres, šaurām acīm un platiem vaigie, kas noved uz tievo purniņu. No tā izstiepjas divi kažokādas kušķi, kas atgādina ūsas. Ķermenis sadalīts ar apjomīgiem pleciem un brūnām krūtīm un nelielu vēderu, kas apzīmēts ar trim viļņojošām līnijām. Pokemona aizmugurē ir piestiprināta liela, bieza aste, ko apņem brūna saite. Kadabra vienmēr ir redzama nēsājam sudraba karoti, kas pastiprina tās telekinētiskās spējas.
Ieraugot 1,3 metrus augsto pokemonu, Eduards mirkli sastinga. Viņš vienmēr lepojies ar pokemoniem, kas atrodas pie viņa jostas piestirpinātajās pokebumbās, taču nu viņš, iespējams, ieraudzīja savu ideālo pokemonu. No sastinguma viņu izrāva Mias spēcīgs uzsauciens, kas kalpoja kā knipis pa pieri.
-Marovak, dari mani lepnu- no Eduarda mestās pokebumbas izleca aptuveni metru garais zemes pokemons ar tikpat apņēmīgu skatienu kāds piemita viņa lielākajam pretiniekam –bumeranga uzbrukumu-
Marovaks meta savu kaulu spēcīgi un precīzi, ka trāpīja tieši tajā vietā, kurs pirms mirkļa atradās Kadabra. Viņš paspēja teleportēties uz laukuma tālāko galu, mazliet paraustot augšup ūsas, kā paņirgājoties par lēno uzbrukumu-
-Kopš turnīra sākuma esmu cīnījusies piecdesmit sešas reizes- Sabrina pacēla galvu, pirmo reizi parādot savu zaļo acu krāsu un bālo sejās ādu –neviens vēl nekad nav uzvarējis manus pokemonus, žetonus ieguvuši tikai pateicoties desmit minūšu noteikumam-
-Žetons nozīmē tavu zaudējumu, visi domā, ka esi vāja- Eduards jautāja, mazliet neizpratnes tirdīts par patiesajiem nodomiem, lai citu acīs izskatītos vājāka kā patiesībā.
-Mani neutrauc, ko domā citi. Visi redzējām, ka spētu uzvarēt tavu draugu, tūlīt redzēsim, ka tavs pokemons nav uz pusi tik spēcīgs kā mana Kadabra, kuru tas uztrauc- Sabrina pameta matu šķipsu atpakaļ –es zinu, ka esmu labākā un lūk tas ir svarīgākais. Kad būs vajadzība uzvarēšu jūs visus, bet pagaidām lepojaties ar saviem žetoniem- viņa neatklāja, ka tieši viņas spēks bija par iemeslu Latvijas Pokemonu Federācijau (LPF) lūgt ieviest laika limitu.
Sarunas laikā Marovaks turpināja uzbrukt ar dažādiem savā azotē esošiem uzbrukumiem, kamēr Kadabra tikai izairījās no tiem. Tas nedaudz aivainoja Eduarda pašlepnumu, bet gan izvairīšanās, gan lepnuma aizvainojums apsīka, kad Sabrina pavēlēja Kadabrai izmantot alfa viļņus ar mērķi izraisīt Marovakam galvassāpes.
Tie precīzi trāpīja pa mazo radībiņu, noliecot lepno pokemonu uz ceļiem. Par laimi Marovakam un Eduardam, viļņi nespēja pilnībā izlauzties caur ciezo galvaskausu un radīja tikai īslaicīgu diskomfortu.
Lai neļautu šādam Kadabras solim atkārtoties, Marovaks atkal izvēlējās bumeranga uzbrukumu. Šoreiz, lai pavaorotu izredzes, reizē tika raidīts arī dubļu pikas, kas precīzi trāpīja psihiskajam pokeonam parādoties čiņas lauka malā, pēc teleportācijas.
Ikreiz izvēloties teleportēties, Kadabra parādījās vienās un tajās pašās vietās, nebija grūti uzminēt tā nākošo soli un raidīt spēcīgu un negaidītu uzbrukumu. Gan Kadabra, gan Sabrina jutās nepatīkami pārsteigti par šādu iznākumu kārtējai izvairīšanās taktikas beigās.
Atšķirībā no Hipno, Kadabras izturības spējas bija ievērojami mazākas. Šis pokemons vairāk paļāvās uz savām spēcīgajām uzbrukuma prasmēm. Uzņemt dubļu piku uzbrukumu bija sāpīgi, taču ar to vien bija par maz, lai pievārētu Sabrinas Kadabru.
Cīņas laikā Eduards vairākas reizes apbrīnoja pretinieces pokemonu, tās spējas un spēku, ko viņš izstaroja apbūra puisi. Marovaka veiksmīgā trieciena laikā viņš pat nedaudz savieba seju, iztēlojoties Kadabras sāpes.
-Zemestrīces uzbrukumu- Eduards izteica izšķirošu vēlēšanos savam pokemonam, no kuras Kadabra nespētu izvairīties, lai arī kurā vietā viņš teleportētos cīņas laukā.
Šo spēcīgo uzbrukumu Eduards īpaši trenējās ar Marovaku, lai pokemons to spētu sagatavot iespējami īsākā laikā. Treniņi atmaksājās un Kadabra krita divas minūtes pirms cīņas laika beigām. Sabrinas pokemonam nebija iespēju izvairīties un telekinēzes pretuzbrukumu nepaspēja sagatavot pietiekami īsā laikā.
-Nē- Sabrina iekliedzās smalkā balstiņā –kā tu to varēji izdarīt?-
Sieviete nokrita turpat cīņas lauka malā uz cēļiem un smiltis zem viņas mirka pāris asaru lāsēs. Eduards pieskrēja pie viņas un palīdzēja piecelties, atsakot, ka tā bijusi tīrākā veiksme. Par to Marovaks nievājoši paskatījās uz puisi, saņemot klusu atvainošanos.
Pēc tam pasakoties savam pokemonam par perfekto cīņu, Eduards to atsauca atpakaļ pokebumbā un atgriezās pie Sabrinas, kura vēljoprojām jutās pilnībā sagrauta. Tas netraucēja atdot izcīnīto Dižžetonu, kas Eduardam bija vien otrais.
Kur tālāk vedīs mūsu varoņu piedzīvojumi, uzzināsim jau pēc nedēļas !
