Ridrigs atriebes cīnītājs10

Tātad beidzot es esmu atgriezies un šoreiz es esmu ar stāstu kas ir diezgan garš tāpēc es jau zinu, ka daudzi pat neizlasīs šo stāstu. Bet es ļoti jums lūdzu izlasiet un izsakiet domas par šo stāstu. Šis stāsts tapa ap ziemassvētku laiku kādas 2 nedeļas taisīju. ŠIS STĀSTS IR PAŠIZDOMĀTS.
Ceru ka jums tas patiks.



RIDRIGS ATRIEBES CĪNĪTĀJS.


Pirms 5 gadiem.
Tiesas sēde.
Tiesnesis:''Jūs, Ridrig Bazalk, tiekat apsūdzēts ģenerāļa fiziskā iespaidošanā. Vai jūs varat ko teikt savai aizstāvībai?''
Klusums.
Tiesnesis: ''Jūs par ģenerāļa fizisku iespaidošanu tiekat ieslodzīts ADX maksimālā režīma cietumā uz pieciem gadiem.''

Tagad.
''Paliec sveiks Ridrig gan jau kādu dienu tiksimies.''
Es: ''Jā , gan jau kādu dienu tiksimies, Maikl.''

Laukā bija saulains laiks. Man pakaļ bija atbraucis mans senais draugs Arnolds.
Es: ''Sveiks Arnold!''
Arnolds: ''Sveiks! Nu tad beidzot tiki ārā?''
''Jā tiku, ārā ir labāk nekā iekšā. Braucam!''
Arnolds: ''Nu tad mēs beidzot esam mājās. Tu šeit vari palikt līdz tev būs pašam, kur apmesties.''
Es: ''Paldies. Labi es nolikšu savas mantas un aiziešu pastaigāties.''
-''Paņem no garāžas motociklu ,to es tev uzdāvinu, lai tev ir ar ko pabraukt, atslēga ir pakarināta pie durvīm.''
Motocikls ir melnā krāsā BMW, pilnīgi jauns.

Kad tiku līdz tuvāk ešošajam parkam, es apstājos, dziļi ieelpoju un gāju tālāk. Tur parka vidū bija ezers, kurā tagad iespīdēja maigi krāsainais saules riets, es teicu kaut gan manī neviens neklausījās: ''Cerība mirst pēdējā , kā šis saules riets pirms tumsas iestāšanās.''
Vēl pēdējās minūtes apskatīju šo burvīgo skaistumu.

Es gāju tālāk cauri parkam. Nokļuvis līdz kādam veikalam, dzirdēju kliedzienu veikalā. Es iegāju veikalā un tad tur pavērās skats, trīs vīrieši bruņoti, vienam pistole, pārdevēja raud nezinādama, ko darīt , bet vienlaikus likdama somā naudu, es, kas tiko ienācis veikalā pievērsis uzmanību laupītājiem.
Es : ''Atvainojiet, bet vai jums māte nemācīja, ka zagt ir slikti?''
Viens no viņiem nāca tuvāk un viņam bija rokā nazis.
Es turpināju: ''Par zagšanu tiek sodīti.''
Tad tas viens no viņiem, kas bija pienācis tuvāk man pielika nazi pie rīkles un teica: '' Tu zini, ka jaucoties citu darīšanās vari to nožēlot?''
Tad es viņam iesitu pa žokli un atņēmu nazi, uzreiz to metot laupītājam, kuram bija ierocis. Nazis bija precīzi tēmēts un trāpīja tieši laupītājam plecā , laupītājs nokrita pie zemes.
Tas otrs, kas bija blakus guļošajam laupītājam skrēja prom. Es viņu noķēru pie durvīm un aizvilku pie pārējiem laupītājiem. Paņēmu līmlenti un salīmēju viņus visus kopā. Pārdevējai pateicu, lai izsauc policiju. Paņēmu vēl pistoli un sēdēju uz letes, vērodams laupītājus.
Līdzko dzirdēju policijas sirēnas, noliku pistoli uz letes un mierīgi aizgāju.

Nokļuvis mājās atvainojos draugam, ka tik vēlu pulkstens 1:39.
Viņš uz manis paskatījās un teica: ''Sākumā tiksim galā ar tavu seju un roku un tad tu man izskaidrosi visu, kas notika.''
Es : ''Nevajag, man ir viss kārtībā.''
- ''Nē, Tu esi manās mājās, šeit es par tevi parūpēšos.''
Arnolda draudzene Sāra bija pamodusies no šī skaļā strīda un bija atnākusi pie durvīm.
Sāra: ''Es skatos, ka tavs draugs ir cietis.''
Es :''Sveika Sāra, sen neesam tikušies!''
- "Jā ,kopš tavas tiesas sēdes, kurā tu nebildi ne vārda par ģenerāļa nodevību. Tagad es ar Arnoldu savedīšu tevi kārtībā."
Es:" Man gan šķiet, ka man viss ir kārtībā. Tās nav manas asinis."
- "Kā nav tavas?''
Es: " Es iekļuvu nelielā laupīšanā un palīdzēju veikala pārdevējai izkļūt no laupītāju rokām."

-''Atkal ar savu varoņa dabu. Skaties, ka atkal nesanāk tā kā karā ,kad tu glābi bērnus, piekaujot ģenerāli.''
Tad es aizgāju nomazgāties un iegāju gulēt.
Nākamā rītā neviens nebija mājās, paēdu brokastis un aizgāju uz veikalu.
Līdzko es iegāju veikalā pārdevēja pamanīja mani un pieskrēja pie manis un apskāva mani. Tad viņa teica: "Paldies, ka mani vakar izglābi."
Es:" Tas ir mans pienākums."
- "Jā, varonis, tikai nezinu kā tevi sauc?"
- "Mani sauc Ridrigs ,bet tagad tu pasaki savu vārdu, lai zinu, ko vakar izglābu."
- "Mani sauc Andželīna."
- "Nu tad mēs esam iepazinušies, varbūt ejam uz kafeinīcu?''

Kafeinīcā.
Andželīna: " Kā tad tu te ieradies?''
Es:" Es šeit vakar ierados. "
-" Varbūt tu man varētu pateikt kapēc varonis, kas izglābj mani ,mierīgi aiziet pirms policijas ierašanās?''
- "Jā, man patīk būt neredzamam, negribu sev pievērst lielu uzmanību. "
- "Tad jau tev nekas nesanāca, lai paliktu neredzams, jo policisti skatījās video novērošanu un gribēja tevi atrast. Jo tu esi tagad šīs pilsētas varonis. Tikai tevi neviens neatpazīst."
- "Tad daļēji man tas izdevās, bet kamēr es neesmu avīzē, tikmēr viss būs labi."

Pēc kafeinīcas.
Tagad es eju gar pludmali, bet negaidīti man piezvana Sāra.
Sāra, raudot man saka:" Ridrig! Arnolds ir slimnīcā."
Es: "Sāra pagaidi, neraudi, pastāsti, kas notika."
-" Es atbraucu mājās un skatos, ka ir uzlauztas durvis, ejot iekšā redzu, ka Arnolds guļ uz grīdas nekustīgs. Es pārbaudu pulsu un tas bija ļoti vājš un redzēju, ka viņš ir bezsamaņā. Es piezvanīju ātrai palīdzībai un tagad es esmu slimnīcā pie Arnolda. ''Ridrig lūdzu brauc šurp!''
- "Labi, tūlīt būšu."

Slimnīcā.
Es pieskrēju pie medmāsas un jautāju: "Kurā palātā ir Arnolds ?"
Medmāsa: "Viņš ir 25. palātā."
Tad es skrēju uz to palātu un ieejot palātā, es redzēju,ka Arnolds ir pieslēgts pie daudziem aparātiem, ārsti stāv apkārt gultai un Sāra sēž blakus gultai un raud.
Es pieeju pie viena ārsta un tad pavelku viņu malā:"Kas viņam ir? Vai viss būs kārtībā?''
Ārsts: "Viņš ir komā, par laimi ātrā palīdzība laikus nogādāja viņu slimnīcā. Viņam ir ļoti slikts stāvoklis."
Piegāju pie Sāras: "Dodamies tagad uz mājām un tu man visu paskaidrosi."

Mājās.
Es- "Tagad iedzer tēju, nomierinies un sāc runāt."
Sāra: "Es neko nezinu, kas notika. Bet pirms 6 mēnešiem viņš sūdzējās par to, ka nav naudas. Bet pēdējā laikā viņš bieži pārradās mājās vēlu vakaros."
Es-" Labi. Ar viņu es nevaru parunāt. Būs jādodas ievākt informāciju."

Tās pašas dienas vakarā pēc pāris stundām kādā šķērs ielā.
Es : "Sveiks. "
-" Sveiks. Ko tad šoreiz?"
Es: "Man vajag ieroci."
-" Kādu?''
Es- "Desert Eagle"

Nakts klubs.
Uzzinājis, ka šī kluba boss kaut ko vairāk var zināt, devos uz šejieniit. Vismaz man tā sacīja tas narkotiku dīleris, kuram ielaidu vienu lodi kājā.
Bārmenis:" Ko Tu vēlētos?"
Es :" Konjaku un Misteru Murano.''
Bārmenis man ielej konjaku un aiziet. Es dzeru konjaku, redzu, bārmenis nāk atpakaļ. Pamanu, ka mani ir ielenkuši 2 rīkļu rāvēji jeb izsitēji. Noliku naudu uz letes ,es iztukšoju glāzi un iesitu ar to izsitējam ,kas man bija jau aiz muguras. Tad izvilkdams ieroci, pieliku otram izsitējam pie pieres.
Tad aiz bārmeņa muguras parādijās boss:" Mierīgāk, visus apmeklētājus sabiedēji. Tu gribēji ar mani tikties? Tad seko man, lūdzu novāc ieroci."
Es paklausīgi ieliku ieroci atpakaļ makstī un sekoju viņam.
Nokļuvuši līdz atsevišķai istabai. Es sāku runāt: "Tu redzēji uz ko es esmu spējīgs es tavus sargus varu ātri nolikt pie vietas. Tāpēc es tev iesaku runāt."
Viņš atbildēja: "Mani sauc Misters Murano. Šeit tikai es drīkstu uzdot jautājumus un sākt runāt. Bet tu esi ļoti labs cīnītājs, jā tu esi spējīgs. Tagad saki, ko tu vēlies zināt, Ridrig?"
- "Kā Tu zini manu vārdu?"
- "Es zinu visu, jo man ir informatori. Es zinu, kas notiek šajā pilsētā.''
-'' Labi. Tagad pasaki, kas spēja tā apstrādāt manu draugu. Kapēc?''
-" Tavs tik ļoti labais draugs bija iesaistījies ļoti bīstamā spēlītē. Viņš bija iesaistījies vietējās mafijas cīņas klubā, to klubu sauc 666. Tajā klubā cīnītāji cīnās bez noteikumiem , bet viņš bija zaudējis cīņu. Tad kāds viņu pēc cīņas sašāva. Un es kā šī kluba VIP biedrs pateicu saviem miesas sargien, kurus tu tiko piekāvi, lai aizved viņu mājās."
Es tad izgāju ārā no istabas piegāju pie miesas sargiem un tad apskāvu viņus, un arī atvainojos. Izgāju no kluba. Uzkāpjot uz motocikla, es dzirdēju kādu balsi aiz muguras. Tas bija Murano viņš man pateica: "Zini tev nebūs iespējams iekļūt tajā klubā 666 , bet es tevi tur varu ievest. Rīt no rīta atgiezies šeit un tad parunāsim. "
Es braucot mājās domāju par visu šo dienu tad klusām pateicu : "Ceru, ka tās nebūs lamatas, ko Murano šeit sarīkos."
Nonācis mājās es pastāstīju sārai visu, ko uzzināju.
Nākamā rītā pamodies no pankūku smaržas. Iegāju virtuvē kurā sāra bija uztaisījusi man brokastis, viņa smaidīja un es arī sāku smaidīt.
Pateicu sārai, lai drošības pēc nēsā līdzi ieroci un nestaigā ārpus mājas bez vajadzības.

Aizbraucis līdz klubam es pielādēju ieroci un gāju iekšā.
Murano: "Nu tad beidzot tu esi klāt. Lūdzu apsēdies."
Es : "Tātad tu vēlies man palīdzēt?"
-" Jā, tu man vakar iepatikies ar savu ātrumu un arī tu ar vienu sitienu spēji noguldīt Bobu. Tagad es tevi jau pieteicu nākamām cīņām ,kas notiks nākamajā trešdienā.''
-" Man ir tikai viens jautājums, kāpēc tu man palīdzi?"
-" Es tev palīdzu , jo no tā arī man tiks kāds labums."
- "Nauda, sapratu, tu man palīdzi tikai tāpēc, jo tu no tā dabūsi naudu."
-" Jā, tev taisnība, bet, ja tu cīņās uzvarēsi, tad tev tiks arī sava daļa no naudas."
-" Kurš to nodarīja manam draugam?''
-Tas bija mafijas bosa spēcīgākais cīnītājs. Šodien tev būs jādodas trenēties."

Pēc stundas mēs jau bijām lielā angārā. Ceļa laikā Morano man stāstīja, ka šeit kādreiz viņš ir trenējis savus cīnītājus. Bet pēdējais, kas bija no viņa cīnītājiem trenējies šeit, bija uzvarējis visus citus cīnītājus un tad kādu dienu viņš tika atrasts noslepkavots savā gultā. Murano, šķiet, ka tas varēja būt mafijas bosa cīnītājs un tāpēc Murano cenšas atrast labus cīnītājus,lai atriebtos tam slepkavam. Angārs bija pilns ar visādiem trenežieriem.
Es: "Murano man tev ir viens lūgums....."
Murano:" Kāds?"
- ''Lūdzu pasargā manu draugu Arnoldu un Sāru, lai man nebūtu par viņiem jāuztraucas.''
- ''Labi noalgošu pāris vīrus, lai pieskata viņus.''
-''Paldies.''
Tad es piezvanīju Sārai un pateicu, ka viņai būs apsargi.''
Tās pašas dienas vakarā es tiku līdz mājām, pastāstīju Sārai par Morano un par visu to, ko es biju uzzinājis šīs dienas laikā. Tad es pastāstīju par miesas sargiem , kas nākamā dienā būs šeit un arī pie Arnolda, ko es palūdzu Morano. Tad mēs parunājām un Sāra pateica : ''Šodien es biju uz darbu un tad sarunāju ar priekšnieku, ka es paņemšu atvaļinājumu.
- ''Tas ir labi, jo tagad Tu sabiedrībā daudz nedrīksti rādīties.
Pēc sarunas mēs devāmies gulēt.
Nakts slimnīcā.
Kāds iegāja palātā pie Arnolda, kamēr policists bija aizgājis uz toleti. Viņš izvilka šļirci un iedūra sistēmas pudelē, ielaida indi un aizgāja. Pēc pāris minūtēm inde iedarbojās. Kad ārsti atskrēja, bija jau par vēlu, Arnolds bija miris.
Nākamā dienā uzzinot, ka Arnolds ir miris , es piezvanīju Murano.
Es :''Tev man ir jāpalīdz!''
Murano:''Kas noticis? Kā jāpalīdz?''
- ''Kāds vēlu vakarā ir noindējis Arnoldu. Man vajag ieročus.''
- ''Labi, pēc pusstundas tiekamies manā bārā.,,
Pēc pusstundas bārā.
Nu tad beidzot tu esi klāt: ''Es teicu.''
''Labi, nāc iekšā ; Murano atbildēja.
Murano teica: ''Man ir žēl, ka Arnolds ir miris, bet zini, ka ieročus tik ātri nedabūsi, jo dīleris tagad ir izbraucis no pilsētas. Es jau viņam piezvanīju un pateicu, ka ir steidzama lieta, un, ka naudas ir daudz.''
- ''Labi, es sazinājos ar saviem draugiem , tev būs tikai jādabū viņus šeit. Viņi visi rīt būs Vašingtonā un tad viņi lidos šeit. Tu tikai esi laicīgi lidostā un atved viņus šeit.
-'' Labi, atvedīšu . Pie Sāras jādabū vairāki sargi.''
- ''Jā, sargus vajag daudz, kamēr manējie nav ieradušies. Rīt ir taču cīņa!''
- ''Viss nokārtots, Tu ej iekšā.''
-''Labi.''
Pēc stundas ieradās ieroču dīleris.
Dīleris:''Sveiks! Mister Murano! Paga, kas ir viņš?''
Es:'' Tevi es pazīstu tajā šaurajā ielā, Tu man pārdevi ieroci.''
Dīleris:'' Tiešām! Ko tad kungi vēlas?''
Murano: ''Tu tirgo indes?''
Dīleris:''Pēdējā laikā neesmu neko pārdevis, kādu gadu.''
Es:''Žēl, pie kura var nopirkt indes?''
Dīleris:''Blakus pilsētai ir viens cilvēks, kas pārdod indes, bet pie viņa tiek tikai izmeklēti cilvēki, un es esmu viens no viņiem, varu sarunāt, ka jūs varat ar viņu tikties.''
Es:''Labi, tā arī izdari. Tagad man vajag ieročus!''
Dīleris:''Tādu man ir daudz. Kādus?''
Es:''Man vajadzēs ļoti daudz, mums un vēl 8 cilvēkiem. Tev būs līdz rītdienai jāpaliek šeit, jo rīt būs mani draugi.''
Dīleris:''Nauda būs?''
Murano''Es par visu maksāju!''
Dīleris:''Labi pasūtīšu vēl ieročus, lai jūs būtu gatavi. Bet ir tikai viens jautājums,ko jūs taisāties uzsākt?''
Es:''Atriebties! Tas, kas nogalināja manu draugu ir pelnījis nāvi. Labi, tad mums jāsadarbojas, lai iztīrītu šo pilsētu.''
Dīleris:''Labi, tad ceru, ka jums tas izdosies!''
Tajā pašā vakarā aizgāju atkal pie Andželīnas.
Es:''Sveiki, Andželīna.''
Andželīna:''Sveiks, kur tad tu biji pazudis?''
- ''Man šeit bija daudz darīšanas.''
- ''Jā, cik es tevi redzu kopā ar Murano, tad tev nekā laba vairs neiet.''
- ''Man iet labi. Mums ar Murano ir daudz darba.''
- ''Tūlīt man beigsies darbs un pēc tam tiekamies, jo man tev kaut, kas ir jāpastāsta.''
Es izgāju ārā no veikala un uzsmēķēju. Pēc pāris minūtēm mēs ar Andželīnu sēdējām uz motociklu un braucām pie viņas.
Tikuši viņas mājās mēs sākām runāt. Pēc kāda laika ārā sāka līt lietus. Andželīna man piedāvāja palikt pa nakti pie viņas. Es piekritu. Tad es pamanīju, ka viņai ir tikai viena gulta , un es kā džentulmenis gribēju palikt gulēt uz dīvāna, bet viņa mani ievilka guļamistabā un tad mēs sākām skūpstīties, viņas lūpas bija tik maigas. Tad viņa mani iegrūda gultā un mēs sākām mīlēties, viņas krūtis bija tik maigas un skaistas.............

Nākamā rītā es pamodos ap kādiem pulkstens 10-tiem, es saģērbos un tad redzēju zīmīti. Uz tās bija rakstīts : "Paldies par šo nakti, Tu esi vislabākais. Brokastis ir uz galda. Es tevi mīlu. Atslēgas ir uz galda, tās Tu vari ņemt līdzi."
Viņa brokastīs bija uztaisījusi divas ceptas olas , bekonu ,kafiju un saldajā vēl pankūkas.
Ap kādiem pulkstens 12-tiem es biju pie Murano.
Murano:''Kur tu biji? Mēs tevi gaidījām jau kopš pulkstens 9 no rīta. Tavi draugi nezin kāpēc man neticēja, bet kad paskaidroju, tad viss bija labi. Pa ceļam es uzzināju, ka Tu esi bijis armijā kājinieku vienībā un, ka Tu viņiem esi vairākas reizes izglābis dzīvību. Bet vienīgais, ka tu glābjot bērnus tiki cietumā.''
Kad Murano bija beidzis, tad mēs iegājām iekšā un redzēju, ka viņi ir dusmīgi. Bet tad es paskaidroju visu, kas vakar vakarā notika.Tad visi bija saprotoši.
Tad es sāku:''Kā es jums jau paskaidroju, ir nogalināts viens no mūsējiem un tas ir Arnolds. Viņš ir noindēts.
Šis viss ir saistīts ar mafiju, tāpēc mums ir jāatrod cilvēks, kas pasūtīja indi un ir jānogalina viņš.
Šodien es došos cīnīties un uzzināšu informāciju. Ceru, ka Murano ir jums izskaidrojis visu sīkumos. Un mums vēl būs jāattīra šīs ielas no narko dīleriem un vēl no citiem cilvēkiem , ko vēlējās Murano.''
-"Kā būs ar ieročiem?''
Dīleris no tumšākā stūra izlīdis :''Ar ieročiem es jūs apgādāšu, tagad jau viena krava ir ceļā, tai kuru katru brīdi ir jābūt klāt.''
Es - ''Murano tev būs vēl jānosūta cilvēki pie Andželīnas.''
Murano:'' Tiks izdarīts.''
Dīlerim zvana telefons.
Dīleris-''Sveiks, tas es esmu šeit pie vietējā klubabāra. Pie Murano, bet Tu brauc iekšā sētā. Labi, iziešu tev pretī.''
Tad viņš pagriežas pret mums un saka:''Tad iesim skatīties, ko es jums esmu sarūpējis.''
Izgājuši laukā mēs redzam lielu smago mašīnu, tā bija ļoti liela. Šoferis mūs ielaida iekšā. Ieroču arsenāls bija tik liels kādu pat nespētu dabūt ASV armija. Tur bija viss sākot no uzšuvēm līdz granātmetējiem, bet vienīgais, kas pietrūka bija naži.
Es pateicu: ,,Dīleri vai tiešām mēs varam šo visu ņemt?''
- ''Ņemat cik un ko jums vajag. Man ir viena dāvana jums.''
Tad piebrauca vēl viens smagais auto. Un no tā izripoja divi hammeri.
Tad Dīleris turpināja:''Hammeri ir apstrādāti ar necauršaujamo stiklu un neviena lode neies tai cauri. Un arī viss pārējais ir sagatavots.''
Es teicu:''Tā draugi, mums ir jāņem ieroči un jāliek tie hammeros un lūdzu, ņemiet granāt metējus, bet arī paņemiet granātas. Visu, ko jums sirds kāro, jūs varat ņemt.''
Kad mēs atgriezāmies bārā, pateicu:''Jums ir jāuzzina tas, kas bija indes pircējs. Kamēr es būšu cīņā.

Vakarā , bija gaidāma cīņa. Es sēdēju ģērbtuvē, tur bija viens pašpārliecināts un muskuļains tips. Vēl divi, kas bija ļoti nobijušies. Tas tips pienāca pie manis un teica:''Izskatās, ka Tu esi ļoti nopietns vecis. Tāpat kā Arnolds.''
Es atbildēju:''Ko Tu zini par Arnoldu?''
- ''Viņš spēja uzveikt jebkuru, bet ticis līdz beigām viņš zaudēja. Es nepieļaušu viņa kļūdu.
Es arī gribu uzveikt Benu un es viņu uzveikšu.''
Viņa runā bija dzirdama pašpārliecinātība, bet viņa balsī bija dzirdamas bailes no šīs cīņas.
Tad es paskatījos uz tiem diviem baiļuļiem un piegāju pie viņiem.
Es:''Iedosi man ūdeni?''
Viens no viņiem pajautāja un iedeva man ūdeni:''Tu laikam šeit esi jauniņais, bet vai tu zini ar ko mums būs jācīnās?''
Es, atdodams pudeli:''Jā, es esmu jauniņais un es nezinu ar ko mums būs jācīnās.
Tad atskanēja zvans. Sākās izsaukšana uz cīņu.
Cilvēki gāja mēs varējām redzēt cīņu televizorā, es vēl uzzināju, kas tiek rādīts internetā, kur cilvēki liek likmes.
Pēc kāda laika es tiku izsaukts, man bija jācīnās ar vīru kura vārds bija Villijs. Viņš bija labs cīnītājs. Viņš bija uzvarējis jau 5 cilvēkus. Tad sākās sīvā cīņa. Kā par brīnumu viņam es visus sitienus trāpīju spēcīgi un labi.

Es biju izveicīgs un viņš visus sitienus raidīja nekurienē. Nepagāja ne pāris minūtes, ka viņš jau gulēja. Tad noskanēja zvans un cīņa bija beigusies. Villijs gulēja zemē , tad es piegāju pie viņa un es zināju, ka viņš ir dzīvs, bet cilvēki gribēja viņa nāvi, tika nosviests nazis un es to paņēmu, es zināju, kas jādara un kā jādara, bet es tikai iegriezu viņa ādā vārdu Dead jeb nāve. Un tad nogāju no laukuma. Kāds tad pateica, ka es esmu uzvarējis villiju un tagad pēc manas izvēles mana iesauka ir nāve.
Kad nokļuvu mājās tur jau gaidīja sargi. Es noliku motociklu tā patālāk, un gāju tā, lai sargi mani neredzētu. Tiku līdz parādes durvīm, kad kāds sargs jau notēmēja ieroci uz mani. Es novilku kapuci un pagriezos:" Nu labi, jūs esat mani tomēr pamanījuši."
- "Ridrig, sveiks, mēs šeit jau visu drošības pēc esam sataisījuši, kopā ir 15 sargi."
-"Nu tad labi ka ir ar Andželīnu?"
- "Viņa ir iekšā, drošības pēc atvedām viņu šeit."
Iegājuši iekšā es redzēju, ka visi ir šeit, bet hammerus es nebiju pamanījis. Tad pie manis pienāca Murano: "Sveiks , tava cīņa bija vienkārši lieliska es par to jau visiem pastāstīju."
-"Kā ar apsardzi?"
- "Liela- snaiperi tikai 4, tad vēl pārējie mums visiem automāti nolikti malā, bet tā lai ātri varētu tos dabūt. Mēs visi esam bruņojušies ar pistolēm."
- "Tātad sākums jau labs"
- "Ar tavu pielavīšanos tu piecēli kājās visu māju."
Iegājuši istabā es uzreiz pievērsos komandai:"Kādi jaunumi?''
- " Mēs uzzinājām indes pircēju un visu informāciju par viņu."
-" Stāstat."
- " Viņu sauc Rodriges Martino, dzimis 1989.gada 25.augustā ,strādā uzņēmumā "Gold Factory" par viceprezidentu. Viņš kriminālajās aprindās ir pazīstams ar saviem cīnītājiem, kā pēdējo viņš bija trennējis Arnoldu. Pēc mūsu domām viņš nogalināja Arnoldu aiz dusmām par zaudēto cīņu."
Pievērsos Murano: "Murano, kad gaidāma nākamā cīņa? "
- "Pēc trim nedeļām"
- " Rītā mēs dosimies pie Martino , piesakiet vizīti."
Tad es uzgāju augšā pie Andželīnas, kas bija ,manā istabā.
-" Sveika! Piedod, bet zini šis viss ir tavas drošības labad."
- "Sveiks, nu es visu saprotu, bet es ceru, ka viņi man nesekos visu laiku līdzi. Viņi ir tik uzbāzīgi!"
- " Es ar viņiem parunāšu."
Nākamā rītā. Es pamodos ļoti agri. Es sāku domāt par šīs dienas plāniem, kad dzirdēju istabas durvis atveramies, es sagrābu ieroci un notēmēju. Tad parādījās Sāras galva:" Wow, novāc ieroci lūdzu! Tevi gaida Murano ar taviem vīriem."
- " Labi, tulīt es eju."
Ātri saģērbos, noskūpstīju uz vaiga Andželīnu un gāju lejā.
Es uzrunājot visus:"Labrīt! Ceru, ka jūs visi esat izgulējušies."
- "Mēs šeit jau kādu stundu esam augšā. Tagad mēs braucam?"
- "Jā, tūlīt mēs braucam, es tikai paņemšu ieroci un uzvilkšu bruņu vesti."
Mēs stāvam pie ” Gold Factory" ēkas. Un gaidam pulkstens 6:00.
Tikuši līdz kabinetam redzējām, ka tas ir slēgts.
-"Labi, ka es paņēmu mūķīzeri"
Pēc minūtes jau durvis padevās un mēs iegājām iekšā. Kamēr neviens vēl nav atnācis, mēs meklējām kādus pierādījumus, bet mēs drošības pēc arī atstājām kādu, kas dežūrē vai kāds nenāk. Neatraduši mēs nekādus pierādījumus, nolēmām viņu nogalināt.
Es:"Atcerieties tam ir jāizskatās pēc pašnāvības."
Mums bija divas iespējas vai tas izskatās pēc nošaušanās, vai arī pēc kritiena pa logu. Pārbaudījuši logu, nonācām pie slēdziena logs nederēs, jo tas ir par biezu, tad atliek nošaušanās. Bet tad Murano izvilka indi no savas kabatas un teica:"Labāk izdarīsim to klusām"
Tad mums tika paziņots, ka nāk viņš. Mēs paslēpāmies. Tika atslēgtas durvis un parādījās Martino, viņš aizgāja līdz savam galdam un apsēdās. Mēs uzreiz viņu saķērām un ielējām indi mutē. Viņš lēni izdzisa un noskatījās mūsu bezbailībā un dusmās. Viņš atcerējās par Arnoldu, kuru viņš nogalināja. Un es teicu: "Tagad Tu nomirsi tāpat kā Arnolds, kuru noindēji. Viņš bija mūsu draugs un Tu biji viņa slepkava"
Kad viņš nomira, mēs aizgājām neviena nepamanīti.

Vakarā visu pilsētu pāršalca vēsts ka Rodriges Martino, viens no lielākajiem biznesmeņiem, ir izdarījis pašnāvību. Mēs iedzērām vīnu un priecājāmies to vakaru ka ir nogalināts slepkava. Tikai es biju vienīgais ,kas nebija tur, es biju kaut kur citur. Es domāju par notikušo un par nākamo. Tad es sāku iet. Es izgāju laukā , es gāju. Nonācu līdz parkam un tad es gāju pa atmiņu takām atceroties visu.
Nākamā rītā man bija gaidāma nākamā cīņa. Es gulēju gultā , bet nevarēju aizmigt. Visu dienu mēs pavadījām klusībā dienas vidū notika Arnolda bēres visi bija skumji , laukā lija lietus.
Vakarā es biju sagatavojies , bet tad man pienāca kāds klāt un teica: " ja tu šo cīņu uzvarēsi tad tu varēsi cīnīties ar Benu."
Es ilgi biju gaidījis šos vārdus šie vārdi manī modinājā atriebes kāri. Kad mani izsauca uz laukuma es ilgi cīnijos pret kādu vīrieti kas bija manāmi lielāks par mani. Kad beidzot es viņu nogāzu pie zemes es viņam teicu:" paliec pie zemes!". Bet viņš cēlās un man neatlika nekas cits kā viņu nogalināt. Es raidīju spēcīgu sitienu krūšu zonā un pretinieks krita. Lai vai kā viņš censtos piecelties viņam tas neizdevās. Tad es paņēmu viņa galvu rokās un pārlauzu sprandu. Viņš tagad gulēja nekustīgi pie zemes. Un iestājās klusuma brīdis, visi cerēja ka kas šāds notiks un tagad notika. Pēc pāris sekundēm atskanēja aplausi un daudzi teica brīnišķīga cīņa. Mafijas boss kļuva ļoti domīgs.
Nākamā dienā ,kad es nokļuvu mājās es kritu pie dīvāna,bet tad kāds mani noķēra.
"Esi uzmanīgs!": teica sargs.
- "paldies!"
Tad kad sargs iecēla mani dīvānā viņš pasauca pārējos un teica: " atnesiet ledu Ridrigs ir ļoti sasists."
Murano atbildēja no virtuves atbildēja:” jau nesu"
Murano no virtuves atnāca ar ledu un ar aptieciņu. Tad viņi pa visiem palīdzēja mani apkopt, kāds no sargiem pat atnesa kafiju. Es kādu stundu pagulēju un tad pateicu sargam lai pasauc pārējos, ka ir darbs. Kad visi bija sanākuši es teicu: " mums ir jāiet apkarot narko dīleri."
Pēc kāda laika mēs atradām pirmo dīleri, kas pārdeva metanfetamīnu kādam jaunietim. Mēs klusām ielencām dīleri. Un mēs viņu savācām un aizvedām uz mežu.

Tejā pašā laikā mājās.
Kāds zvanīja pie durvīm. Piegāja kāds sargs, tad pēkšņi mājā sanāca 18 cilvēki viņi apšāva visus sargus , snaiperi jau pirmie bija miruši. Apšaude bija ļoti īsa jo neviens sargs nebija gatavs cīņai, krita pāris mafijas slepkavas. Pie zemes bija daudz ložu čaulītes. Tad viņi sagūstīja un aizveda Sāru un Andželīnu projām.

Kad mēs bijām dīleri aizveduši uz mežu mēs viņu piesējām pie koka un noģērbām kailu. Un sākām apliet ar medu, cik mēs zinājām šajā mežā ir lāči. Tad mēs atstājām narkotiku dīleri mežā piesietu pie koka, ja viņu nenoēdīs lāči, tad viņš nomirs no bada.
Tad kad mēs nokļuvām mājās mēs redzējām visus sargus mirušus. Es skrēju pa māju un meklēju Sāru un Andželīnu. Neviens nebija tikai mirušie sargi un simtiem ložu čaulītes. Tad iezvanījās Murano telefons
" Sāra un Andželīna ir pie manis , ja Ridrigs uzvarēs cīnā ar Benu, tad meitenes es nogalināšu."
Tur zvanīja mafijas boss un pie viņa ir meitenes.
Mēs bijām gatavi kaut tulīt uzbrukt , bet mums pietrūka bruņojuma. Murano piezvanīja Dīlerim, kas mums jau iepriekš palīdzēja , un pasūtīja lodes.
Visu nakti mēs domājām plānu kā uzvarēt mafiju bez meiteņu nāves. Bet viss apstājās pie tā ka mēs nezinām kurā vietā ir meitenes. Negaidot pie durvīm atskanēja četri klauvējieni. Es piegāju pie durvīm un tur bija Maikls mans ieslodzījums kameras biedrs. Mēs sasveicinājāmies un tad viņš nākot telpā pie pārējiem teica: " Man jums ir laba un slikta lieta. Sākšu ar labo lietu es redzēju kā jūsu vīrus nogalina, man ļoti žēl, bet es redzēju ka viņi aizved divas meitenes un aizved viņas. Es viņus izsekoju un nonācu pie kādas lielas mājas un ieveda viņus iekšā."
-" paldies, tu mums izdarīji lielu pakalpojumu, jo mēs nezinājām kur ir viņas."
- " bet kā jau es teicu ir arī sliktā lieta mums ir pārāk maz cilvēki lai viņus visus uzvarētu."
- " cilvēki mums tiešām ir pārāk maz."
- " jā, bet jums par labu es dabūju arī savus vīrus. Viņi būs šeit pēc kādas stundas. Kad viņi atbrauks mums būs jāpārvietojas prom no šejienes."
Tad ierunājās Murano: " dosimies uz manu angāru tur ir novērošanas kameras un tur būs drošāk."
Kad visi bija atbraukuši mēs devāmies uz angāru, un tur arī domājām plānu kā izglābt meitenes un iznīcināt mafiju. Mēs tikuši līdz plāna izstrādei nolēmām sadalīties divās komandās, lai varētu uzbrukt uzreiz divām vietām- mājai kurā ir meitenes un cīņas klubam 666, tādā veidā mēs iznīcināsim uzreiz divas mafijas ēkas, bet ir vēl jāpieļauj iespēja ka meitenes būs klubā.
Saņēmuši vajadzīgo aprīkojumu un lodes mēs kopā ar jaunpienācējiem bijām 50 cilvēki, tur arī bija 5 meitenes tās bija no snaiperu vienības. Visi mēs bracām. Bet nonākuši pie tā ceļa posma kur mēs sadalāmies mēs viens otram novēlējām veiksmi. Un devāmies katrs uz savu pusi. Manā komandā bija 20 cilvēki ieskaitot mani, mums bija tikai viens snaiperis , jo viņai būs jāsargā mafijas boss būtu beigts , ja viņš tiks ārā.
Zinādams ka šī būs grūta cīņa es nodevos cerības meklējumos, bet vienīgais ko es atradu ir naids pret mafiju un tas kurināja manu atriebības kāri. Kad es nokļuvu cīnītāju ģērbtuvē es tikai domāju par cīņu līdz pie manis pienāca kāds cilvēks. Viņš bija cīnītājs tad viņš man teica:" novēlu tev veiksmi, jo es dzirdēju ka tu cīnīsies ar lielo Benu."
Es klusām pateicu: " paldies, tev arī vēlu veiksmi ceru ka tavs pretinieks kritīs pirms tevis."
Tejā pat laikā kaut kur pilsētas nomalē.
- " tagad mēs esam klāt, sagatavojieties jo šeit būs ļoti daudz mafijas vīri."
Snaiperi jau pēc dažām minūtēm deva zīmi ka viņi ir savās vietās.
Tad Maikla komanda gāja uzbrukumā. Tuvējie sargi kas bija ārpusē jau tika uzreiz nošauti.
Pagāja kāda pusstunda kamēr tika atbrīvotas meitenes. Visi sargi bija miruši. Tad viņi aizbrauca uz cīņas klubu 666 lai palīdzētu Ridriga vīriem.
Mūsu cīņa bija pēdējā, visi bija klusi pirms mūsu cīņas nevis lai izteiktu savu bijību , bet gan tāpēc jo viņiem bija žēl ka šeit nomirs atkal kāds labs cīnītājs, nu vismaz viņi tā domāja. Kad nozvanīja pirmais zvans es pirmo reiz redzēju Benu, viņš bija milzīgs. Noskanēja otrs zvans un sākās cīņa. Es centos izvairīties no viņa tvērieniem un man tas izdevās. Viņa lielie apmēri nebija viegli manevrējami , bet viņa spēks ir liels.
Es viņam centos sist , bet viņš neko nejuta vismaz tā man likās. Kad viņš man trāpīja es kritu, kad es viņam trāpīju viņš stāvēja. Šis bija spēcīgākais cilvēks ar kuru es esmu cīnijies. Katra minūte vilkās kā stunda. Bet manu cīņas sparu atņēma manas raizes par Sāru un Andželīnu. Tad Murano uzkliedza:" cīnies atceries kādēļ tu cīnies."
Manī atgriezās atriebes kāre un cīņasspars. Katrs sitiens lika pretiniekam atkāpties. Tad tika nosviestas mieti man pietika ar vienu spēcīgu sitienu pa Bena galvu ar mietu , lai miets salūztu uz pusēm un viņš nokristu pie zemes. Bet domājot ka mana uzvara garentēta es nepamanīju ka viņš mani saķēra aiz kājas. Pēc mirkļa es jau tiku atsists pret sienu. Man bija lauztas ribas un mugura ļoti sāpēja. Tad viņš man nāca klāt, es viņam neredzot paņēmu mieta galu kas bija pārlūzis tā ka tam bija spics gals. Kad viņš bija pienācis man klāt viņš uzkliedza:" Celies! Tu esi tāds pats kā Arnolds! Tu esi vājš gļēvulis!". Tas bija pēdējais kas man bija jādzird lai mans atriebības kauss būtu pilns, visas šīs daudzo dzīves gadu dusmas aizdegtos, manās rokās svila mieta asais gals. Un kad viņš paspēra soli tuvāk es piecēlos un teicu , vienlaikus iedurot aso kārts galu Bena kaklā: " Tas par Arnoldu un visiem pārējiem cīnītājiem! Maita!".
Tad es izrāvu mieta galu no viņa kakla ,un iedūru to viņa sirdī tā ka tas mieta gabals izgāja cauri viņa akmens sirdj ,un izdūrās cauri plaušai un tad beidzot arī muguras ādai, tas mieta gabals bija izdūries cauri viņam. Viņš nokrita, viņš bija miris. Vēl no viņa beigtās miesas tecēja siltas asinis. Viņa asinis bija man uzšļākušās uz sejas. Tad cīņas laukumā ienāca apsargi. Es nokliedzos:" Nāvi slepkavām un visiem pārējiem." Tad es paņēmu otru mieta galu un ieskrējos iedūru to vienam no sargiem. Izvilku sarga ieroci un nošāvu pārējos sargus. Tad es skrēju pa trepēm augšā uz skatītāju laukumu, kur mani jau gaidīja mani draugi. Tad sākās apšaude krita daudzi ,jo daudzi. Jebkura manis tēmētā lode ielidoja apsargiem galvā un arī pārējiem skatītājiem. Es šāvu un skrēju pie mafijas bosa. Viņam bija savs kabinets kurā bija miesassargi ar automātiem. Es no katra apsarga paņēmu ieroci un devos līdz viņam. Kad es nokļuvu pie durvīm es šāvu ļoti daudz lodes un es dzirdēju , ka tur nokrīt miesassargi. Tad es iegāju iekšā un redzēju ka viņš, kas rīko šīs cīņas un pat atbalsta noziedzību, ir palicis viens visi miesassargi viņam guļ priekšā. Tad es teicu: " nu vai tev patika izrāde?"
Viņš neko neatbildēja.
-" Ţev patika ka es nogalināju visus tavus sargus un tavu spēcīgāko cīnītāju?"
Tad viņš teica:" Es zinu ka Sāra un Andželīna ir izglābtas, tu esi uzvarējis cīņā, nogalinājis visus manus apsargus. Tu esi labāks nekā jebkurš cīnītājs, jo tu pat tad kad esi nāvīgi ievainots" tad viņš norādīja uz manu asiņojšajām krūtīm, man bija izgājušas trīs lodes caruri , tikai tad es sajutu svelmi no tām lodēm " bet tu tomēr cīnies. Tu esi tas kas man bija vajadzīgs , bet tu to darīji atriebes un mīlestības dēļ."
Tad viņš paņēma dunci, tas bija damaskiešu duncis , kas viņam bija blakus uz galda un vēl pateica:" Tu esi tas ko es nespēju uzvarēt!" , tad viņš pārgrieza ādu krūtīm, izgriezdams sevī vārdu "NĀVE", tad viņš iedūra savā sirdī dunci.
Tikai tad kad viņš nokrita pie zemes miris, es sajutu sāpes krūtīs no lodēm ,kas manī bija ieurbušās, man bija vēl pirms nāves jāsatiek Andželīna. Es aizsteberēju līdz stūrim un nokritu, pēc pāris minūtēm pie manis nonāca visa pērējā komanda , ne visa bet lielākā daļa gan , jo pārējie nomira apšaudē. Viņi mani iznesa līdz mašīnai un veda uz slimnīcu mašīnā bija arī Andželīna viņai pār vaigiem ritēja asaras, jo viņa zināja ka es izdziestu, es redzēju kā visā komandā izdziest pēdējā cerība, bet viņi tomēr darīja visu lai tikai es dzīvotu. Es spēju tikai klusi pateikt:” Es to darīju tevis dēļ , jo es tevi mīlu." Tad zem viņas asarām es redzēju lielu, skaistu smaidu. Tad viņa man atbildēja:" Es tevi arī mīlu." Un noskūpstīja mani uz lūpām. Es aizvēru acis un atcerējos visus savas pēdējā laika notikumus un pasmaidīju, jo es zināju kāda ir manas dzīves jēga. Tā ir cīnīties mīlestības un draugu dēļ, lai varētu būt kopā ar mīļoto , ja pat jāzaudē dzīvība, tas vienmēr būs tā vērts.
Pie slimnīcas piebrauca liela mašīna, kāds cilvēks pieskrēja un teica:" Sagatavojiet operāciju zāli un reanimāciju. Ir cilvēks ar šautām brūcēm krūtīs un viņš mirst."
Operāciju zālē tika ievests cilvēks , kas knapi turējās pie dzīvības. Tika izņemtas lodes un arī tika vēl daudz kas operēts. Bija lauztas 7 ribas, lauzta mugura- 3 vietās, caurdurtas plaušas. Operācija notika 8 stundas. Pēc astoņām stundām iznāca ārsts un teica :" Mēs darījām visu kas bija mūsu spēkos. Un mēs viņu izglābām, bet viņš tagad ir reanimācijā, viņš operācijas 6 stundā ieslīga komā pēc mūsu domām viņš izķepurosies un pēc nedēļas pamodīsies, bet vienīgi viņam tiks veiktas vēl divas operācijas, un pat orgānu transplantācija. Ja jūs gribat , lai jūsu draugs dzīvo.............."
Murano teica:" es par visu samaksāšu galvenais lai viņš pieceļas un dzīvo."
Pēc nedēļas un trīs dienām es pamodos,man apkārt bija ļoti daudz medmāsu. Uzreiz ienāca ārsts:" tā jūs esat dzīvs! Nu jūsu draugi būs priecīgi!"
Es izmocīju smaidu un teicu:" lūdzu vai jūs varētu man pretsāpju zāles?" man ļoti sāpēja krūtīs kur bija iepriekš lodes.
-" nu bet protams viss jau ir samaksāts. Māsiņ ievadiet pretsāpju zāles."
Pēc pāris dienām es tiku pārvests uz parasto paliatīvo palātu. Nu mani sāka apciemot visi mani draugi un priecājās. Tad ienāca Andželīna:" sveiks, mīlulīt!" tad viņa mani noskūpstīja uz lūpām.
-"sveika, manu Andželīn!"
Mēs parunājām un tad viņa man vēl pateica ka tās mafijas vīri visi tikuši apcietināti un būs aiz restēm pēc rītdienas tiesas sēdes.
Pēc pāris mēnešiem.
Es ar Andželīnu biju pie tā paša ezera, tejā pašā parkā, kur es biju pirms es satiku viņu un vērojām saulrietu , kas jau atkal atmirdzēja ezera mierīgajā ūdenī. Bet šoreiz vēl tas atspīdēja Andželīnas zilajās acīs, kurās es tagad slīku.
Tad es teicu:" manuprāt pagātne ir jāliek pie malas un jāsāk jauna dzīve."
-" kā tu uzsāksi jaunu dzīvi, ja pat iepriekšējā nav beigusies?"
-" es tev gribēju jautāt vienu jautājumu, kas varētu mainīt visu mūsu dzīvi....."
-" nu ko tad gaidi saki,jautā!"
-" ja es tevi nebūtu sadzirdējis tejā vakarā ,kad es gāju pa ielu, tad es nezinu kas būtu noticis ar mani , es tev gribēju teikt ,ka es tevi mīlu un gribu pavadīt visu savu atlikušo dzīvi blakus tev" tad es izvilku no kabatas gredzenu un jautāju " vai tu mani precēsi?"
-" Jā! protams ka tevi precēšu , jo mīlu tevi!"
Un mēs dzīvojām ilgi un laimīgi. Attīrām ASV pilsētas no narkodīleriem ,kas ik pa laikam parādījās.
Murano sadraudzējās ar Sāru un pēc kāda laika parecējās , tagad viņi jau gaida otro bērnu.
Mana komanda tagad arī cīnās pret ļaunumu daudzos štatos, pagaidām viņi ir sanfrancisko.
Maikls ar savu komandu braukā pa ASV cietumiem , reizēm palīdzot manai komandai tikt ar ļaunajiem noziedziniekiem galā, vai arī ievākt informāciju, un stāsta par to kādi pidzīvojumi ir bijuši un pasaka šī stāsta morāli- labais vienmēr uzvarēs slikto, pat tad kad pēdējā cerība būs izdzisusi.

BEIGAS.