Dienas rit, viena pēc otras. Reizēm domāju, ka nav ne viena kas uzklausītu, nav ne viena kas saprot to kā jūtos, tomēr sēžu šobrīd šai virtuvē tik mierīgi vispār nesatraucoties par to kas notiek, jo blakus ir pareizie cilvēki. Cilvēki, kuri liek aizmirst par raizēm vai izdzīvo tās kopā ar tevi.
Draugi - neatņemama dzīves sastāvdaļa, reizēm domājam, kas tad tur, tie ir tikai cilvēki kas ik pa laikam apjautājas kā iet, tikai gaidot pretī to pašu jautājumu. Protams katram reizēm galvā svaidās šausmīgas domas par visādām lietām, arī man, citreiz ilūzijas, citreiz stipri pārdzīvojumi par notikušo un kā tas iespaidos nākotni. Mani tas piemeklē katru dienu, tomēr es no visa spēka cenšos tās negatīvās emocijas aizbaidīt prom. Katram ir jāatrod tas burvīgais cilvēks, nodarbe, hobijs, kas ļauj izbaudīt labo, kas liek ieskatīties skarbajai dzīvei acīs un tomēr spēt domāt pozitīvi.
Ir cilvēki, kas uzskata, ka zīmēt, gleznot, rakstīt, kad esmu emocionāli nestabila ir slikti, ka tas tikai atgādinās man par to, kas lika man to rakstīt, zīmēt, tomēr tas palīdz, tas nomierina. Tas spēlē lielu lomu manā dzīvē, tomēr ir viens cilvēks kas man dod tik lielu atbalstu, sniedz iedvesmu turēties, dod spēku pamosties katru dienu un es zinu, ka ja man būs slikti ir viens cilvēks, kas būs gatavs būt man blakus un es būšu viņai, ja viņai mani vajadzēs, vienmēr!
Es jums visiem novēlu atrast to, kas jums liek justies labāk, protams būs brīži, kad tu jutīsies atkal briesmīgi, bet tāda ir dzīve.
