Izdomāju iemēģināt roku rakstīšanā.. ja būs pozitīvas atsauksmes tad drīzumā būs otrā daļa. (Un nē, mani nesauc ne laila, ne marks) :D
Pieņemu kritiku, iesakiet ko pielabot! :)
.
.
1. Tas viss sākās un beidzās ātri un nemanot.. Bija pienācis "pasaules gals"- tā to mēdza dēvēt cilvēki no visas pasaules..
Bioloģiskais karš! Miljoniem mirušo no neārstējamām slimībām un izdzīvojušie patvertnēs.
Cilvēki no dažādām tautām tika izmitināti vairākās bāzēs pa visu pasauli.
Šis stāsts ir par kādu jaunu meiteni vārdā Laila. Gari, tumši blondi mati un pelēkzilas acis- tās bija viņas pamanāmākās īpašības.
Kad cilvēki tika savākti un vesti pa malu malām, Lailai paveicās tikt vienā bumbu patvertnē ar savu ģimeni, taču viņas puisis Marks tika aizvests uz citurieni, vismaz tā viņai teica. Viņa patiesībā nebija droša vai viņš vispār ir dzīvs, jo nebija nekādas iespējas sazināties ar viņu.
-Lailuc, ejam pusdienās!- uzsauca māte.
-Nāku jau nāku!- Laila lēnām piecēlās no gultas un devās uz ēdamzāles pusi.
Ērtības patvertnē nebija nekādas dižās, Laila noskatījās uz ēdamzāles iekārtojumu- izskatījās kā prastākajā cietumā.
Apsēžoties pie galda Laila nomurmināja pie sevis kaut ko.
-Vai tu kaut ko teici?- pajautāja tēvs klusā balsī.
-Man nav apetītes, paēdīšu vakariņās, variet manu porciju sadalīt vai iedot kādam, kurš ir vairāk izsalcis.- viņa noteica skumjā balsī un klusītēm aizgāja atpakaļ uz savas ģimenes nozīmēto "apartamentu".
Viņa atgūlās atpakaļ savā gultā un domāja par Marku. Gulta bija neērta, atsperes spieda muguru, spilvens bija kā akmens, vienīgais komforts viņai bija lācītis ko Marks reiz bija uzdāvinājis uz dzimšanas dienu. Visā haosā visi bija aizmirsuši par svētku svinēšanu.
Laila klusām nočukstēja -Sveicu sevi dzimšanas dienā, tikai ja kāds to atcerētos...-.
Viņai palika 17 gadi..
...
Dažas dienas vēlāk, sēžot pie medmāsiņas kabineta viņu uzrunāja kāda meitene.
-Atvainojos, vai tu esi pēdējā rindā?-
-Jā, un es te sēžu jau kādas 20 minūtes, bet rinda nekustās uz priekšu.-
-Bet mums jau nekur nav jāsteidzās! Vai ne?- svešā meitene piemiedza ar aci un uzsmaidīja Lailai.
