Pa kafejnīcas durvīm ienāca viņas tēvs ar savu jauno sievu.Jeb savu mīļāko kuras dēļ viņš pameta Savu ģimeni.Patrīcija pslēpās zem kapuces un izlikās ka lasa ēdienkarti.Tēvs viņai lēnām pagāja garām.Meitenei likās ka viņš pat neievēroja viņu.Tomēr Patrīcija pa kluso vēroja viņus.Viņi apsēdās netālu no meitenes un iegrima sarunās.Patrīcija sāka ātrāk ēst lai ātrāk varētu tikt no šejienes prom.Kad viņa bija beidzot paēdusi viņa ātri piecēlās un izgāja laukā no kafejnīcas pat nepasakot viesmīlei paldies.Viņa nevēlējās būt rupja bet tā vienkārši sanāca.Izgājusi uz ielas viņa novilka nost kapuci un domāja ko tālāk darīt.Viņa nolēma aiziet pastaigāt pa pilsētu un pameklēt sev darbu.Viņa aizgāja līdz Grāmatnīcai jo zināja ka tur vienmēr meklē kādus palīgus.Un vēl viņa ļoti pazina grāmatnīciņas īpašnieci.Viņa iegāja iekšā mazajā veikaliņā kur viņu laipni sagaidija Beāte jauna sieviete ar kuru viņa agrāk ļoti daudz kontaktējās.Bet pēdējā laikā abām nav izdevies atrast brīvu brīdi lai satiktos.Beāte apsāva Meiteni un teica-Ak dievs Patrīcij ja tu zinātu cik daudz es par tevi domāju.Meitene pasmaidija-Piedod ka sen nēesam tikušās laiks vienkārši nav tik daudz cik gribētos.
Beāte pasmaidija un piedāvāja Patrīcijai tēju no kuras meitene atteicās.Patrīcija izstāstija Beātei visu kā viņai ir gājis ar māti un viņas pēdējo rīcību.Beāte bija šokā jo viņa ļoti labi pazina meitenes māti.Viņa uzreiz piekrita un iedeva meitenei darbu.Protams ar to viņa nepelnīs nekādus milijonus bet dzīvošanai gan jau ka pietiks.Abas sarunāja ka Patrīcija sāks strādāt ar nāmo pirmdienu.Beātei pašai bija mazs dēls tāpēc viņa jutās atvieglota ka nebūs tik daudz maiņas jāstrādā.Patrīcija apsolija vakarā viņai piezvanīt.Pirms došanās prom Beātei Patrīcijai teica ka viņa vienmēr varot paļauties uz viņu un ja viņai kādreiz ir nepieciešams atbalsts viņa zina kur to meklēt.Patrīcija bija priecīga ka dabuja darbu.Tikai viņa nezināja uz cik ilgu laiku.Jo drīz jau sāksies skola.
Viņa nolēma pagaidām par to nedomāt.Viņa izgāja laukā no veikaliņa un lēnām gāja mājās.Nonākusi pie savas mājas viņa ieraudzija ka uz terases sēž Kārlis.Viņš laikam gaidija viņu.Tikai Ptrīcija nesapratā kā viņš uzzināja kur meitene dzīvo.Gan jau ka no Nikalāva.Viņa nopūtās un gāja pretī puisim kurš ieraugot viņu sāka smaidīt.
Kārlis-Sveika piedod ka nepabrīdināju par savu ierašanos bet man jau nebija tava numura.
Patrīcija-Viss ir labi.Vai tu kaut ko vēlējies?Puisis izskatijās samulsis viņš nosarka un teica ka ir viena lieta par kuru viņiem vajadzētu parunāt.Patrīcija atslēdza mājas durvis un abi iegāja iekšā.
