Meitene Gulēja savā gultā un skatijās griestos.Viņai tagat fonā skanēja viņas mīļākā dziesma.Šo dziesmu pirms 4 mēnešiem bija atsūtijis Nikalāvs un tā vēl joprojām viņa to dieviņāja.Kad dziesma bija beigusies viņa izņēma no ausīm laukā austiņas un piecēlās sēdus un skatijās uz Mazulīti kas bija saritinājies nelielā kamoliņā un saldi čučēja viņai pie kājām.
Pulkstens bija kādi pus četri viņa piecēlās un uzvilka mugurā crop topu un šortus un nogāja lejā.Viņas mamma tagat sēdēja viena pati dīvānā un skatijās kaut kādu raidumu.
-Nu parunājāt?Patrīcija jautāja un apsēdās viņai blakus.Viņas mamma aplika meitai apkārt roku un samīļoja.-Jā bet viņā vēlāk būs atpakaļ viņa tikai aizbrauca pie Lantisa.
Patrīcija pasmaidija.
-Un kā tev šodien gāja?
-Ideāli biju aizbraukusi ar riteni pie Lantisa parunājām pasmējāmies vien vārds sakot mēs ideāli pavadijām laiku.
-Tad labi man prieks par tevi meitiņ.
Patrīcija pasmaidija un piecēlās.Viņa devās uz virtuvi un atvēra leduskapi.Viņa izņēma laukā jogurtu un to ar baudu notiesāja.Kad tas bija izdarīts viņa apsēdās pie virtuves galda un atvēra vaļā mammas portatīvo datoru.Tur bija palicis mammas epasts.Patrīcija norija siekalas viņa parasti nekad nelasija mammas vēstules bet šoreiz tas viņai vienkārši nedeva mieru.Viņa paskatijās vai mamma ir viesistabā un sāka lenām lasīt mammas vēstules.
No sākuma tur nekas interesants nebija bet vēlāk Patrīcija izlasija saraksti kas viņu ļoti ieinteresēja.
Tur bija rakstīts...
-Sveika Mums ir jārunā par notikušo Ceru tu saproti to ka tev bija jāaizbrauc atpakaļ tikai lai pateiktu Patrīcijai un Nikalāvam patiesību par viņiem.Tu tikai pamēģini mani apčakarēt tici man es tāpat tikšu tev klāt.Jo ātrāk tu viņiem to pateiksi jo labāk būs.Ja to neizdarīsi tu tad to izdarīšu es.Par to vari nešaubīties.Līdz piektdienai tam jābūt izdarītam.-
Patrīcija satvēra rokās savu galvu.No kā gan bija šī vēstule.Un ko tā nozīmēja?Jo Patrīcija neko no tās nesaprata.Ko pateikt?Par ko iet runa?
Viņa ātri aivēra datoru kad izdzirdēja mammas soļus.Viņa ātri paņēma rokās ābolu un izlikās ka to ēd.
Viņas mamma ienāca virtuvē un jautāja-Varbūt man pagatavot kaut ko ēst?
Patrīcija paraustija plecus-Var jau.Es labprāt to izdarītu pati bet tu jau zini cik slikti man padodas ēst gatavošana.Abas iesmējās tikai Patrīcija juta ka viņas msiekli ir samāksloti.Pašlaik viņa nespēja beigt domāt par jeb ko citu kā to vēstuli mammas datorā.
-Es uz pāris stundiņām iziešu.
Viņas mamma tikai papurināja galvu un jau bija ieurbusies savā datorā.Patrīcija ātri uzskrēja augšā un klusām iegāja mammas istabā viņa piegāja pie viņas rakstāmgalda un sāka meklēt to ko viņai vajadzēja.Viņa meklēja mapi ar mammas visiem dokumentiem.Viņa nesaprata kāpēc bet viņa juta ka tieši tur slēpjas atbilde.Beidzot viņa to atrada lielu melnu mapi.Viņa ieskatijās tur iekšā un jā saprata kā tā ir īstā.
Viņa ātri to ielika savā somā un izgāja laukā no istabas.Viņa noskrēja lejā pa trepēm un izmetās laukā no mājas aizcirstdama aiz sevis durvis.Viņai bija jānoskaidro patiesība ko māte viņai nestāstija.
