No rīta Patrīcija pamodās apsegta ar viņas vismīļāko plediņu un viņai deguna priekšā stāvēja silta kafijas krūze ar kruasāniem.Meitene lēnām piecēlās augšā un izstaipijās.Viņa izlīda laukā no dīvāna un iegāja virtuvē un ieraudzija savu mammu sēžam pie datora un kaut ko cītīgi rakstām.
-Labrīt Mammu...Viņa sacija un samīļoja mammu.
-Labrīt mīlulīt kā gulēji ceru ka nepamodināju.Patrīcija noraidoši papurināja galvu un pacēla īkšķi uz augšu-Es gulēju vienkārši ideāli.Viņa sāka dzert savu kafiju un tad atcerējās ielikt Mazulītim trauciņā barību bet par pārsteigumu tur jau kāds to bija izdarijis.
Patrīcija noglaudija Mazulītim purniņu un uzskrēja augšā uz savu istabu lai pārģērbtos jo jebkuru katru brīdi varēja būt klāt Lantisa māte jo abas taču bija šodien sarunājušas tikties.Meitene uzvilka mugurā melnu T krekliņu un zilus džinsu šortus.
Viņa saķemēja savus matus un sasēja tos copē.Viņa apsēdās uz savas gultas malas un sāka krakšķināt pirkstus.Viņa bija tik nervoza par to ka Viņas māte beidzot satiks Lantisu.Cilvēku kuru viņa tik ļoti mīl.Un viņas mātes viedoklis viņai bija svrīgs.Bet Patrīcija zināja ka viss būs labi.
Patrīcija dzirdēja kā lēnām pa viņu ieliņu brauc mašīna viņa piecēlās un piegāja pie loga un jā tā bija Lantisa mātes mašīna.Patrīcija pieklauvēja pie loga un pamāja viņai ar roku.Viņa izskrēja laukā no istabas un metās lejā pa kāpnēm.Viņai pat nebija jāsagaida durvju zvans kad viņa tās jau bija atvērusi.
-Čau Patrīcij...Nu ko nevarēji sagaidīt?Sacija Lantisa māte un samīļoja Patrīciju.
-Nu tu taču mani zini...
Abas sāka smieties un Patrīcija aicināja Lantisa māti iekšā.Viņa paņēma tās jaku un aizgāja to nolikt uz pakarināmā.
-Tu droši ej virtuvē tur jau tevi gaida.Lantisa māte pagriezās pret Patrīciju un nedaudz apstulbusi paskatijās uz meiteni-Mani kāds gaida?Patrīcija piekrītoši māja ar galvu un lēnām stūma viņu iekšā pa durvīm.Tam sekoja neliels šoka kliedziens bet tas bija prieka kliedziens.
-Ak mans dievs mīļā tu???
Patrīcija atpazina savas mātes balsi.Vienīgais ko viņa ieraudzija bija tas kā abas bija apķērušas viena otru.Patrīcija nespēja beigt smaidīt.Viņa bija laimīga.
-Klau Patrīcij vai tu nevēlies aizbraukt viena pati pie Lantisa?Es vienkārši ĻOTI vēlos parunāties ar tavu mammu...
Patrīcija piekrītoši pamāja ar galvu.Viņa ātri apskāva abas divas un novēlēja tām patīkami pavadīt dienu.Viņa izgāja laukā pa durvīm un devās uz garāžu kur vēljoprojām stāvēja viņas ritenis no viduskolas laikiem.Nu īstenībā tas bija Nikalāva vecais ritenis bet brālim tas vairs nebija vajadzīgs.Viņa uzsēdās uz tā un sāka braukt.Sajūta bija ideāla.Vējš pūta viņas matos un gaiss bija vienkārši fantastsks.Viņa piebrauca pie slimnīcas pieslēdza savu riteni un iegāja iekšā slimnīcā.Viņa jau no galvas zināja pa kuriem gaiteņiem ir jāiet lai tiktu līdz Lantisa palātai.Viņa juta ka viņas sirds sitas straujāk kad viņa ar ātriem soļiem tuvojās puiša palātai.Viņa lēnām piegāja pie durvīm un tās atvēra...
-Sveiks.
-Ak dievs mazā nāc šurp..
Patrīcija pieskrēja viņam klāt un apskāva viņu un juta kā pāri vaigiem birst asaras viņa vakar bija viņu satiktusi bet bija tāda sajūta it kā tas būtu bijis pirms veselas mūžības.Viņa aplika rokas ap puiša kaklu ieskatijās viņam acīs un klusām teica-Es tevi mīlu un noskūpstija viņu...
