Uz meitenes gultas gulēja balta aploksne.Patrīcija ar trīcošām rokām to atvēra un sāka lasīt.-Mīļo meitiņ Es pat nezinu kā lai tev to pasaku,bet mums ir jāšķiras jo esmu atradusi jaunu mīlestību un savas dzīves jēgu.Būs labāk Ja tu to uzzināsi tagat no manis nevis vēlāk klausīsies citu cilvēku baumās par mani un arī melot jau nav vērts.Tev ir visas tiesības zināt patiesību.Pirms vesela gada kad es biju viena pati Francijā atvaļinājumā es iepazinos ar Fjēru.Es zinu ka tas ir diezgan jocīgs vārds.Bet Patrīcij viņš ir apburošs cilvēks.Un tā mēs sākām draudzēties.Līdz mūsu draudzība pamazām pārvētās mīlestībā.Es viņam protams izstāstiju visu par tevi.Un tas viņa domas par mani nemainija.Ak dievs Patrīcij tas bija laimīgākais laiks manā dzīvē.Un es nevēlos to zaudēt lai arī cik egoistiski tas skanētu es tevi pametu dēļ mīlestības.Es jau šonakt lidoju uz Franciju kur visu atlikušo mūžu dzīvošu laimīgi ar cilvēku kuru mīlu.Es atstāju tavā rīcībā māju un jā Nikalāvs to zināja jau pašā sākumā bet lūdzu nenosodi viņu jo es viņam lūdzu lai tev neko pagaidām nesaka.Es tev atstāju naudu atviknē.Kādam laikam jau noteikti pietiks.Piedod ka nespēju neko vairāk paskaidrot.Atceries ka es mīlu tevi un vienmēr mīlēšu.Mamma.
Patrīcija sabruka uz grīdas un sāka nevaldāmi raudāt.Viņa kaut kāda kretīna dēļ bija zaudējusi savu māti.Tikai tādēļ ka šis bija sgrozijis viņas galvu.Patrīcija kliedza uz visu pasauli viņa ienīda visus.Lai gan neviens jau nebija pie tā vainīgs.Meitenei sāpēja tas ka neviens viņu nenovērtēja un neuzskatija viņas viedokli par svarīgu.Patrīcija nogāja lejā un skatijās ilgu laiku uz savu atspulgu spogulī.Tad vi'ņa pēkšņi iekliedzās un ar sitienu izsita stiklu.Viņa nesaprata kāda velna pēc viņas māte viņai neuzticējās?Vai Patrīcija kaitēja viņu attiecībām?Vai māte viņu nemīlēja ja jau spēja tik nežēlīgi rīkoties?
Izrādās ka Patrīcija līdz galam nepazina savu māti.Izrādās ka veselu gadu viņa bija meitai patstāvīgi melojusi.Un tas viss tikai dēļ viena sveša tipiņa.Māte bija ielaidusies dēkā.
