Patrīcija sēdēja un ļāva Lantisa mātei viņu apsaku.-Atvaino ka es tā.Bet es laikam kļūdijos tevī Patrīcij man nebija nekādu tiesību tev to teikt es atvainojos.
Patrīcija pasmaidija-Viss kārtībā es saprotu jūs vēlat savam dēlam tikai labu.Tā rīkotos jebkura māte.Sieviete arī pasmaidija-Tu esi gudra meitene.Man prieks ka atbalsti Lantisu un zini tu esi pirmā kas sēž slimnīcā viņa dēļ.Patrīcija nosarka.-Varbūt jums liekas ka es Lantisu nu tā pat īsti nepazīstu bet tomēr man viņš ir ļoti svarīgs un es būšu viņam blakus cik vien būs nepieciešams.Lantisa māte pamāja ar galvu-Tavs brālis pazīst jau manu dēlu kādus 7 gadus viņi kopā gāja vidusskolā tavs brālis arī Lantisu ļoti atbalsta un cenšas viņam palīdzēt.Jūs abi ar Nikalāvu esat labi bērni.Un es pazinu jūsu māti.
Patrīcija savilka uzacis-Kādā veidā?
-Mēs agrāk kopā strādājam nu tas bija tajos laikos kad tu vēl nebiji piedzimusi un viņa pat auklēja Lantisu kad viņš bija maziņš.Kā tavai mātei iet tagat?
-Es nezinu viņa ir Francijā un nezinu vai lidos atpakaļ uz šejieni.
Kādu brīdi abas klusēja un skatijās grīdā.Patrīcija bija šokā jo sieviete pazina viņas māti.Protams tas nebija nekas traks bet Lantiss to nebija viņai stāstijis.Pat Nikalāvs nē.Patrīcija jautāja-Vai jums ir kādas ziņas par Lantisu?Sievietei pāri vaigam nobira asara-Jā viņa stāvoklis ir smags jo nu vēzis izplatās un jā ārsti cīnās par viņa dzīvību.Es lūdzu dievu kaut viss būtu kārtībā.Patrīcij mans dēls pēdējā laikā ir gājis cauri elleij.Viņš aizgāja no darba pirms pusgada lai varētu veseļoties.
Tagat meitene saprata visu.Viņš to dienu kad teica ka pavadīs darbā patiesībā pavadija slimnīcā pārbaudēs.Tāpēc jau arī viņš bija tik ātri atpakļ.Viņa jutās kā muļķe.Viņai bija žēl puisis un viņa māte.
-Un vai Lantisa tēvs zina par viņa nu..slimību?
Sieviete nopūtās it kā meitene aizkartu kaut ko ļoti sāpīgu un Patrīcija apzinājās kā tā arī bija.
-Jā viņš zina bet viņam vienalga viss ko viņš dara tas ir apmaksā arstēšanos.Patrīcija tagat saprata kāpēc Lantisam nepatika runāt par savu tēvu jo tas bija pārāk sāpīgi.Viņa nespēja iedomāties kā tas ir.Tu mirsti no vēža bet tev tuvam cilvēkam ir galīgi vienalga atsūta tikai naudu.It kā ar to vēlētos atpirkties.-Vai viņš kādreiz satiekas ar savu dēlu?Lantisa māte iesmējās it kā meitene būtu pateikusi kādu smieklīgu joku-Nē viņi nesatiekas jau kopš tā laika kad Lantiss pabeidza 9. klasi.Manuprāt viņš pat neierastos uz dēla bērēm.Ak kungs par ko es tagat runāju.Atvaino mani man vienkārši ir stress.Meiten pateica ka viss kārtībā un ka viņa saprotot.Iezvanijās Sievietes telefons.
-Atvainojos...
Viņa piecēlās un pagāja maliņā.Patrīcija aizgāja pakaļ vēl vienai kafijai.Tas viņai bija nepieciešams.Ejot pēc kafijas viņa domāja par to kāpēc gan viņa bija tāda egoiste.Protams ka viņai rūpēja kas notiek ar Lantisu.Bet vai viņa tiešām būtu gatava ziedot šī puiša dēļ savu nākotni un visu pārējo dzīvi?
