Patrīcija gāja lēnām pa galveno gaiteni.Viņa centās sakopot savas domas bet tas neizdevās.Viņa domājā ko lai dara.Jo viņa vienkārši nespēja mierīgi nosēdēt.Viņa visu laiku domāja par Lantisu un to kā viņam tagat ir jācīnās pašam ar sevi un savu ķermeni.Viņai bija bail ka nāksies puisi zaudēt.Patrīcija apzinājās visus riskus ar ko viņai nāktos samierinātos ja viņa nolemtu tomēr palikt ar Lantisu.Varbūt puiša mātei tiešām bija taisnība?Viņa ciešāk satvēra rokās savu somu it kā tā spētu viņai palīdzēt.Un tad viņa atcerējās vienu liet.Viņai šajā slimnīcā strādāja draudzenes mamma.Viņa ātri izvilka laukā savu telefonu un meklēja viņas numura un cerēja ka nebūs to izdzēsusi.Bet par laimi viņa to atrada.Viņa uzspieda uz numura un sāka zvanīt.Kad beidzot viņa atbildēja pirmā lieta ko Patrīcija teica bija-Sveika te es.Vai tu šodien strādā?
-Čau Patrīcij jā man ir nakts maiņa kaut ko vēlējies?
-Jā man tev ir viens neliels lūgums zinu ka noteikumi to neatļauj.
-Tu pašlaik esi slimnīcā?
-Jā bet neuztraucies.Ar mani viss kārtībā esmu šeit citā sakarā.
-Labi varbūt satiekamies tagat pie uzņemšanas nodaļas?
-Jā tas būtu labi es tad eju ja?
-Jā tūlīt būšu...
Patrīcija nolika klausuli un ar ātriem soļiem gāja atpakaļ viņa lūdzās kaut Draudzenes mamma viņu saprastu un kaut uz mirklīti ielaistu pie Lantisa.Kad viņa nonāca uzņemšanā tur jau viņu gaidija medmāsa baltā formā.Patrīcija nopūtās un gāja viņai pretī.
-Sveika Dafne.
-Čau Patrīcij nu kas tad noticis?
Patrīcija nezināja kā lai viņai pasaka.Viņai bija bail.-Labi lieta tāda manu draugu sauc Lantiss un viņš pašlaik atrodas reanimācijā viņam ir vīruss nu vēzis.Un mani nelaiž pie viņa bet lūdzu Dafne es zinu ka noteikumi ir noteikumi bet tomēr ļauj man kaut uz sekundi uz viņu paraudzīties.
Dafne nopūtās un pakratija galvu-Nu Patrīcij tu taču zini ka te viss ir stingri un ja es tevi ielaidīšu..
-Nu lūdzu tu vari nākt man kaut vai līdzi es neko sliktu nedarīšu.Tu taču pazīsti mani.
Dafne paskatijās apkārt lai pārlieciātos ka neviens viņas neklausās.
-Labi dažreiz ir jāpārkāpj noteikumi bet tikai uz 2 minūtēm labi?
Patrīcija piekrītoši pamāja ar galvu.Viņas abas gāja augšā pa kāpnēm kas veda uz reanimācijas nodaļu.Dafne atvēra durvis ar savu caurlaidi un ieveda iekšā Patrīciju kura trīcēja aiz bailēm.Viņas gāja pa lielu gaiteni pie vienām durvīm sēdēja laima dežūrējošā māsiņa.Dafne piegāja pie viņas klāt un kaut ko klusi pateica sieviete pamāja ar galvu.Viņa atvēra durvis un abas iegāja iekšā.Viņas gāja līdz tika līdz Lantisa palātai.Dafne atvēra durvis un abas iegāja iekšā.Un tur arī gulēja Lantiss.Patrīcijai no skata aizrāvās elpa.Viņam bija pielikta sistēma un mākslīgā elpināšana.Viņa seja bija bāla.Viņam pie sāniem bija piestiprināta kaut kāda caurulīte no kuras nāca laukā kaut kāds šķidrums.Puiša vēnas bija nežēlīgi zilas.Arī viņa lūpas izskatijās tieši tāpat.Patrīcija sāka nežēlīgi raudāt.Dafne viņu apskāva.Patrīcija klusām čukstēja vārdus Es mīlu tevi.Bet Lantiss to nedzirdēja.
-Un kad viņš modīsies?
-To mēs nezinām Patrīcij vispirms ir jādabū laukā tas draņķis no viņa plaušām.Nevēlos tev melot tāpēc tev atklāti pasaku viņa stāvoklis ir slikts.
Patrīcija pamāja ar galvu.Viņa uzmeta puisim pēdējo skatienu kad abas izgāja laukā no puiša palātas.Patrīcija apsēdās uz krēsla un raudāja kā mazs bērns.Dafne apsēdās viņai blakus.Un aplika roku ap pleciem-Man nevajadzēja tev atļaut iet...
Patrīcija noraidoši papurināja galvu-Nē man to vajadzēja tas man bija svarīgi.Pasaki vai ir kaut kāda cerība ka viņš atlabs?
Dafne nopūtās un paraustija plecus-Nezinu mīļā tiešām nezinu.Bet ja būs kaut kādas izmaiņas tad es tevi informēšu.Patrīcija pateica paldies un Dafne viņu pavadija atpakaļ uz uzņemšanas nodaļu.Meitene notupās pie sienas un iespieda galvu ceļgalos.Viņa nespēja viņu pamest viņa bija gatava to izturēt.Lantisa dēļ.Viņu abu dēļ.Netālu no meitenes sēdēja Lantisa māte un jocīgi skatijās uz meiteni.Izskatijās ka viņai ir kauns.Patrīcija piecēlās un piegāja pie viņas un apsēdās viņai blakus.
-Es viņu redzēju.
Puiša māte pagrieza galvu pret meiteni un lūdzoši paskatijās uz viņu-Lūdzu nevajaga man tā jau ir grūti.Patrīcija pamāja ar galvu.Lantisa māte pat nevēlējās zināt kā viņa tur tika viņa uztraucās par savu dēlu.
-Un ko tas deva?Tas ka tu viņu redzēji?
-Tas deva man iemeslu palikt kopā ar viņu un cīnīties līdz galam.Lantisa māte neticicoši paskatijās uz Patrīciju un tad viņa izdarija kaut ko tādu kas meiteni šokēja.Viņa apskāva Patrīciju.
