Patrīcija ātri atlaida Lantisa roku.Jo viņiem pretī nāca Kārlis.Patrīcija ātriem soļiem pagāja viņam garām.Lantiss atkal satvēra viņas roku-Vai tas bija tavs bijušis?Viņš sacija un iesmējās.
Patrīcija noraidoši papurināja galvu-Nē man viņš nepatīk.Viss beidzam par to runāt.Viņa stingrāk saspieda puisim roku un pieglauda vaigu viņa plecam.Viņi iegāja Patrīcijas mīļākajā veikalā.Emojie store.Tur pilnīgi viss bija apdrukāts ar whatsapp emociju zīmītēm.Šo veikalu viņai parādija meitenes māte abas te bieži nāca.Patrīcija uzsmaidija Lantisam varēja redzēt to cik ļoti puisis ir apmulsis.
Viņa lēnām staigāja gar plauktiem un ar acīm meklēja kaut ko tādu kas viņai ļoti patiks.Lantiss lēnām gāja viņai no muguras.Viņa piegāja pie plaukta kur atradās visādi džemperi.Ak dievs tie bija kolosāli.Viņa nespēja izvēlēties vai ņemt melnu džemperi ar Ciplanētieša emojie vai ņemt baltu džemperi ar mērkaķīša emojie.Tad Lantiss pienāca viņai klāt un iečukstēja ausī-Ņem abus tie tev lieliski piestāv.Patrīcija nosarka un pasamidija un tad viņa tiešām paņēma abus džemperus stāvot pie kases Viņa vēl sev par prieciņu nopirks emojie uzlīmes.Laba nekad nevar būt par daudz viņa sev atgādināja.
Kad viņi izgāja laukā no veikala Lantiss satvēra viņas roku un teica -tagat mana kārta izvēlēties veikalu.Viņi gāja pa ieliņu.Viņi nogriezās mazā ieliņā pa kuru meitene nekad nebija gājusi.Tad viņa laikam saprata uz kurieni puisis viņu ved.Tur tālāk bija maza burgeru ēstuvīte.Patrīcija pasmaidija.
-Vai tu vienmēr visas savas meitenes ved uz šejieni?
-Ja godīgi tad tu esi pirmā.
-O un man tagat jājūtas lepnai par to ka Lantis mani aizveda uz Hesburgeru?
-Jā tieši tā saproti kopā ar tevi man nevajaga izlikties baigi tur smalkam un vadāt tevi ar limuzīnu pa visādiem restorāniem.Tu esi vienkārši parasta meitene.
Patrīcijas smaids pēkšņi pazuda-Parasta meitene?Ak tad es nēesmu tā vērta ja?Tev kauns ar mani rādīties sabiedrībā labi viss skaidrs.Lantiss ātri satvēra viņas roku bet meitene to izrāva āra no viņa tvērien-Ne jau tā es to biju domājusi.Es gribēju teikt ka esot kopā ar tevi es jūtos kā mājās.Nu nedusmojies.
-Un jā es jau esmu tā pirmā kuru tu esi atvedis uz šejieni pārējās gan jau tika uz visādiem restorāniem.
Pēkšņi Lantiss arī palika dusmīgs-Velns parāvis labi ja tu gribi uz to sasodīto restorānu tad ejam es tevi aizvedīšu.Patrīcija juta kā asaras birst pāri vaigiem-Man to nevajaga tāpt kā man nevajaga TEVI.To sakot viņa pagriezās un aizgāja.Lantis palika tur stāvot viņš pat nemēģināja meitenei skriet pakaļ.Patrīcija raudot gāja pa ielu un ļāva visiem noskatīties uz to cik ļoti skumji viņa jūtas.Tas bija pazemojoši.Viņa gāja pie Nikalāva pēc Mazulīša.Viņa paņēma suņuku klusu pateica paldies un aizgāja prom.Kad viņa atnāca mājās pie durvīm viņu gaidija pārsteigums tur bija Neliela kastīte jeb paciņa.Tā bija no Hesburgera.Patrīcija negribot pasmaidija.Viņa atvēra paciņu un tur iekšā bija neliela kastīte melna.Un aploksne kurā bija vēstule tā laikam bija no Lantisa.
Patrīcija lēnām to atvēra un sāka lasīt acīs viņai sariesās asaras jau pēc pirmā teikuma...
