Pasaule no laika gala tā iekārtota, ka viss ir mijiedarbībā un pastāv noteiktas likumsakarības. Dzīvnieks nogalina dzīvnieku, lai ne tikai apēstu un izdzīvotu , bet cīņa lidz navei notiek starp tēviņiem par mātītēm, lai dzimtu turpinātu – vai tas ir bez stresa? Cilvēks arī nogalina dzīvniekus, lai izdzīvotu. Mājdzīvnieki- t.s. gaļas lopi gandrīz neviens nemirst dabīgā nāvē – tos cilvēks nogalina. Dzīvniekiem tas nav bez stresa?
Kas notiktu šodien, ja atteiktos no gaļas lietošanas pārtikā?
Tas jau skaidrs pat vecajai Nārbuļu saimniecei seriālā Likteņa līdumnieki, kad savam bijušajam kalpam skaidro, ka viņa viena govs nespēs tik daudz s--u sataisīt, lai lauki nenoplicinātos un jau pēc dažiem gadiem arī labības ražas vairs nebūs. Vai saudzēsim dzīvniekus no stresa un pāriesim uz pilnīgu ķīmiju vai kādām jaunām bioloģiskām metodēm?
Dzīvnieku aizstāvjiem par 100% piekrītu , ka pret dzīvniekiem jāizturas labi.
Kādā nāvē mirst zivis, ko sazvejojam un ēdam?
Ko tagad darīsim ar kažokiem un dabīgās ādas apkaklēm, apaviem, apģērbiem. Vai to valkāšana arī izraisa agresiju un stresu. Tik daudz par un pret – tas nav aptverams.
***
Sen Ziemassvētki garām,
Mans kaktuss zied un zied.
To izprast šodien gribu,
Kā tam ar stresu iet?
Varbūt tas grib pret sauli
Vēl savus ziedus sliet,
Vai stress, ka ziema galā,
Un gribas paziedēt mazliet.
Kamēr vēl citas puķes
Tik tūļāties vien māk,
Vēl kaktuss goda vietā,
Bet beigas drīz būs klāt.
Tas ziedu dzen pēc zieda,
Tas dara vēl ko māk.
Jo drīz grims dziļā miegā,
Bez stresa vēl, turklāt.
Tas gulēs viens uz palodzes,
Tāds puskaltis un kluss,
Tas varēs citu rudeni,
Ar ziediem priecēt mūs.
