Labs vakars , spokotāji. Parasti es rakstu prozas darbus, bet , konkursa nolūkos , paķēpājos arī ar kādu dzejoli. Tādēļ, nevērtējiet stingri! Priecāšos par atsaucību!
.
Sēdēju es reiz krēslā baltā
Un vīrs , dūmakainu pīpi vilkdams,
Eiforiskā telpā
Pagriezās uz pusi manu.
Asiņaina smaka, dzelžaina ,
Kas bija šis smēķējošais, sirmais vīrs,
Balto bārdu, kas raustīja
Tanī dienā, baltā krēslā
Tieši manam blakus
.
Izkrita vīram pīpe .
Vīrs velnišķīgi, bet nerimstoši mierīgi pavērās manī.
Vai tas bija palīgā sauciens
No baltā, smēķējošā kunga,
Kas tikai smēķēt sataisījies
Kādā krēslā baltā
Telpā eiforiskā
.
Uz pīpes saskatāms bija kāds vārds-
Kādu burtu salikums
Burtu, vārdu veidojums-
"Rikto"
Pavēros vīrā,
Kas savu smēķi pacēlis jau bija.
Vīrs tikai pasmaidīja, piecēlās, kaut tik ļoti drūms,
Kā ne no kurienes, man galvā doma metās strauja.
.
Tas ir viņš.
Vīrs, kas...
"Rikto"
"Rikto"
"Rikto"
Kādēļ tāds ietekmīgs vīrs..
"Rikto"
Vai ietekmīg...
"Rikto"
.
Šajā tepā jau bija kļuvis daudz šaurāk,
Ietekmīgais vīrs pagrieza galvu
Un es sapratu,
Viņš zina, ka pretīm sēdošā
Atklājusi vīra dabu
Viņš zināja, ka abi esam baltos krēslos
Un abi palīdzību gaidām.
.
Todien es sapratu,
Vienīgais patiesais "palīgā" saucējs bija katrs pats
Katrs firmas galva,
Katrs parastais,
Katrs "Rikto" dibinātājs ,
Katrs bagātais,
Katrs nabagais,
KATRS
Reiz sēdās krēslā baltā
Un palīdzību lūdz
Lai arī domājams,
Ka veicies reiz ir tam.
.
