Pamodini mani,kad septembris beigsies (15)6

es pamodos no tā, ka biju viena pati gultā. Miegaini pieslējos sēdus un izberzēju acis. Ārā jau bija gaišs, kā jau pavasarī un es pat gribēju pasmaidīt par to, ka nav jāiet uz skolu, kad kā pliķis sejā es atdūros pret realitāti. Es vakar biju palikusi pie galīgi sveša puiša, bez telefona un mantām. Viens bija skaidrs – man jātiek prom. Cik vien ātri iespējams. Manas drēbes. Drēbes.

-Nolādēts,- es nolamājos,- Kur ir manas drēbes?- sev jautāju, skatoties uz istabu, kurā bija nevainojama kārtība un uz zemes nebija nevienas drēbes. Izdomājusi neveiklu alternatīvu, ietinos segā un satinos tajā kā senais grieķis. Pati par sevi pasmējusies, klusi izlavījos no istabas, kur virtuvē dzirdēju rosību. Kā zagle, devos tās virzienā un pamanīju tur sievieti, iespējams manā vecumā, kura uz mani skatījās ar izbrīnu.

-Labrīt,- sieviete mani sveicināja, griežot banānus,- Tavas drēbes mazgājas.

-Kur ir Gatis?-

-Gatis devās paskriet krosu,- sieviete laipni sacīja,-Ēdīsi brokastis?

-Man vajadzētu saģērbties,- klusi noteicu, cenzdamās apslēpt nosarkšanu. Sasodīts. Es biju gandrīz kaila, svešā puiša mājās, viņa pavāres klātbūtnē. No šīs vietas, mana dzīve nevarētu būt vēl sliktāka.

-Uz dīvāna ir salocīta čupiņa drēbju, Gatis teica, ka tās esot tev,- viņa sacīja un uzlika uz galda saldējuma trauku, kurā bija plombīra saldējuma bumba ar dažādiem augļiem. Man saskrēja mutē siekalas jau no skata vien,- Viņš drīz būs atpakaļ.

Pamāju ar galvu un devos viesistabas virzienā, kur atradu kaudzīti drēbju. Neliekoties ne zinis, uzvilku mugurā plato kreklu un šortus, kurus varēja sasiet ar aukliņām un atgriezos virtuvē. Apsēdos pie galda un sāku ēst saldējumu, jūtot izsalkumu.

-Mani sauc Rūta,- sieviete ar sevi iepazīstināju,- Tu esi Laura, vai ne?

-Esmu gan,- atbildēju, kad mute bija izēsta,- Vai jums būtu maisiņš?

-Maisiņš?- Rūta bija izbrīnīta,- Kam tev maisiņu?

Lai pakārtos un nosmaktu. Apkaunojošāk nevarēja būt.- Lai varu salikt drēbes.

-Liecies mierā,- Rūta mātišķi atteica,- Sagaidi Gati. Viņš teica, ka būšot ātrāk atpakaļ. Tagad paēd.- viņa pievērsās gatavošanai. Paēdu saldējumu un piegāju pie izlietnes, lai izmazgātu trauciņu, bet Rūta, tāpat kā Gatis, man aizliedza to darīt, vien sacījusi:

-Tu esi ciemiņš,-

Smagi nopūtos un atstutējos pret leti. Rūta uzlūkoja mani ar sapratni,- Nav jau mana daļa, bet kā jūs iepazināties?

-Pludmalē,- neveikli atteicu, juzdamās savādi iederīga šeit.- Vai Gatis bieži šurp ved meitenes?

Rūta samulsa. To manīju pēc tā, kā viņa sastinga, kad to pateicu.- Tā nav mana darīšana,- viņa vien atteica un atgriezās pie darba. Sapratu, ka vairāk neko neuzzināšu, tāpēc devos uz istabu, kur apsēdos dīvānā un ieslēdzu televizoru, pa kuru gāja „15 minūtes ar Džeimiju Oliveru”.

-Rūta, labi smaržo,- Gatis sacīja, ienācis virtuvē,- Kur Laura?

-Skatās Televīziju,- Rūta klusi atteica. Viltīgi smīnot. Apgūlos dīvānā un tēloju, ka guļu, gaidīdama Gata reakciju,- Izturies pret to meiteni jauki. Viņa ir ļoti jauks cilvēks.

-Rūta..- Gatis aizrādīja,- Viņa nav...

-Es zinu, ka nav. Bet es negribu, lai..-

-Saruna izbeigta,- Gatis viņu pārtrauca un dzirdēju nākam soļus gultas virzienā. Paslēpu seju pret gultas balstu un jutu, kā Gata roka noglauda man muguru.- Guli vien.- viņš klusi noteica un soļi attālinājās.