Pagaidu2

Šoreiz pacentīšos nopublicēt vēlvienu rakstu, kuru pēc kāda laiciņa visdrīzāk dzēsīšu, tapēc, ja vēlies, lai stāsts nepazūd nebūtībā vari to pārkopēt.

Traips

Vēl nevienam šobrīd zināmajā pasaulē līdz šim nebija sanācis atrast atslēgu visuma vārtiem. Cilvēku gravitācija turēja pie Zemes kā gādīga kuce, kura neļauj saviem kucēniem pazust no tās redzes loka. Lai gan cilvēks bija spējis izskriet Zemes dažāda līmeņa orbītās un vienreiz pat pastaigājis pa Mēness virsmu, tomēr šīs cilvēka aktivitātes prasīja ārkārtīgi daudz resursu, kurus tā izmantojamā formā vairs nebija iespējams atgriezt atpakaļ uz Zemes.
Protams daudzi bija uzsākuši visneiedomajamākos risinājumus, kā cilvēka piekļuvi izplatījumam padarīt vienkāršāku, taču projektu srežģītība bieži vien atdūrās pret entuziasma izsīkumu un neviens projekts nebija spējīgs sevi attaisnot, lai izplatijuma neierobežotā telpa būtu pieietama katram. Kā galvenais šķērslis visu ierobežojošo faktoru pamtā tika minēta cilvēka nespēja saprast gravitācijas un gaismas kopsakarības, kas dotu iespēju aprēķināt, gravitācijas potenciālu, kuru varētu izmantot cilvēka pārvietošanai izplatījumā, ko arī cilvēks sāka dēvēt par atslēgu uz nākotni.
Neviens pat nespēja iedomāties no kurienes nāks risinājums, kas ļaus izmantot gravitācijas un gaismas atšķirību, lai pārvietotu cilvēku tam vēlamajā izplatījuma nostūrī. Kādā sabiedrības un labklājības neskartā nostūrī uz Zemes mitinājās tā dēvētie bezperspektīvie iedzīvotāji, kuri nesekoja līdzi pēdējiem notikumiem sabiedrībā. Tāpēc visi pārējie Zemes iedzīvotāji uz viņiem skatijās greizi. Bezperspektīvie tika uzskatīti par cilvēces kauna traipu, līdz kāda pezperspektīvo pārstāve atrada tā dēvēto visuma vārtu atslēgu, kas viņai nesa lielu slavu un kopš tās dienas uz besperspektīvajiem sāka skatīties ar cieņu un atziņu, jo ne visi spēja saprast kā izmantot gravitācijas un gaismas starpību, lai cilvēks varētu sākt apgūt izplatījuma tālākus nostūrus.

lasi, vērtē, komentē