Šo stāstu visdrīzāk ar laiku dzēsīšu, tāpēc ja kādam ir interese par viņu variet viņu saglabāt, lai tas nepazustu nebūtībā.
Kabeļzēns
Kādā parastā, ne ar ko īpašu saistītā dienā, kurā iztrūka jebkādu svētku tika ieplānots savest kārtībā kabeļus, kuri kā nekārtīgi savīta ligzda iekļāva tehniku. Neviens īsti nevēlējās kabeļiem tuvoties, jo tika uzskatīts, ka pakustinot kabeļus, kaut kur tiks pazaudēts signāls. Apkopējām tika norādīts turēties pa gabalu no kabeļiem, tāpēc kabeļu mudžeklis ar laiku sevī savāca biezas putekļu vērpetes, kā arī mazākus gružus, tādus kā papīra strēmeles vai konfekšu ietinamos papīrus.
Taču pēc kādas negaisa pārņemtas nakts, priekšnieks nolēma, ka vadu mudžeklis ir jāatšķetina un vadi ir jāsakārto tā, lai tajos vairs nekrātos netīrumi un apkopēji varētu uzkopt priekšnieka bažu avotu. Priekšnieku naktī bija vajājis nemiers, tāpēc viņš nebija spējis kā pienākas izgulēties, jo saraustītā miega laikā viņam rādijās murgi, kur no vadu mudžekļa pa naktīm izlien Bažulis, kas esot pa pusei cilvēks, pa pusei drakons. Bažulis naktīs taisīja nekārtību datortehnikā, to padarot lēnu un radot iztrūkumus bilancē. Pirms priekšnieks izsludināja konkursu par mudžekļa likvidēšanu viņš vai desmit reižu katru dienu apciemoja grāmatvežus, tiem liekot pārbaudīt rēķinus, kas visus darbiniekus vai darīja trakus.
Pēc pāris dienām priekšnieks lika izstrādāt konkursu, bet uz konkursu nepieteicās neviens pats drosminieks, lai arī kādu atalgojumu priekšnieks nepiedāvāja par kabeļu mudžekļa atšķetināšanu. Priekšnieku teju vai pārņēma bezcerība, bet pēc diviem mēnēšiem tomēr atsaucēas viens vienīgs pusaudzis, kuram ārkārtīgi negāja mācībās. Vienmēr atradās kāds iemesls kāpēc skolotāji par pusaudzi sūrojās - vai nu viņš bija par skaļu, vai par ātru runāja, vai pārāk neskaidri rakstīja, tāpēc visi skolotāji to vien zināja kā izteikt savu neapmierinātību par pusaudža sekmēm skolojoties. Pusaudzis piekrita atšķetināt kabeļu mudzēkli ar nosacījumu, ka kāmēr viņš būs nodarbināts ar kabeļiem, tikmēr viņš varēs neapmeklēt skolu. Par cik labāku piedāvājumu nebija, tad priekšnieks ar visu savu uzņēmību un motivēšanas spējām vērsās pie pusdaudža skolotājiem, lai tie atbrīvo to no skolas, kāmēr pusaudzis tiek nodarbināts ar kabeļu šķetināšanu. Kad ar mācību spēkiem viss tika saskaņots, tad pusaudzis tika nodēvēts par kabeļzēnu un pirms viņš ķērās pie šķietami neiespējami atrisināmā uzdevuma kabeļu mudžekli atbrauca filmēt televīzija, lai būtu iespēja novērtēt, cik ātri un vai šo uzdevumu būs kabeļzēnam iespējams atrisināt. Kabeļzēns ar kabeļu mudžekli cīnijās trīs dienas un pēc trīs dienām visi kabeļi un vadi tika sakārtoti viens otram līdzās, atzarojoties no kopējā kabeļu kūļa uz katru atsevišķo ierīci. Pateicoties šī uzdevuma atrisināšanai kabeļzēns ieguva tādu salavu, ka viņam vairs pavisam nesanāca apmeklēt skolu, jo katrs priekšnieks vēlējās, lai viņu naktī nevajātu Bažulis, tāpēc kabeļzēnam neatlika vairs laika mācībām un viņš savas prasmes kārtot kabeļus un vadus ar katru uzdevumu vien turpināja pilnveidot. Kā svarīgāko kabeļu kārtošanā kabeļzēns stāstot televīzijas aptuajā minēja katra atsevišķa vada vai kabeļa atzīmēšanu, tam piestiprinot abos galos vienādas krāsas līmlapiņu vai apsienot to ar vienas krāsas striķi.
lasi, vērtē, komentē 
