Larisa, Klāra un Melisa piesēdās pie galda. Viņas gan pie šī galda nebija vienīgās. Kompāniju radīja arī vīns un Cēzars. Ap galdu sēdošās sievietes nespēja sagaidīt, kad darbosies četratā ar Cēzaru.
Dāmas nespēja iedomāties kā, lai labāk sadal šo vienu vīru uz viņām trim. problēmu atrisināja Klāra, sakot, ka jāņem cik tik lien iekšā. Larisa ar negantu smaidu pieķērās pie Cēzara matiem, kuri rotājās zaļā krāsā. Aizrautīgā sieviete tos baudīja, nemaz nemanot, ka Klāra un Melisa ir devušās zem Cēzara jostas vietas. Knapi uzelpot spējīgā Larisa salēja katrai pa jaunai glāzei vīna un uzsmaidīja.
Arī Cēzars nevarēja nejust aizrautīgo trio, kuras ar viņa palīdzību jutās apmierinātākas un apmierinātākas ik mirkli. No sieviešu darbībām viņš plaka un kļuva tukšāks.
Gāja laiks. Cēzars bija pavisam noplacis. Klāra sēdeja un malkoja kārtējo vīna glāzi. Viņas lūpu kaktiņus rotāja baltvīna etiķa lāses, kuras baudpilnā dāma nemaz neplānoja notīrīt. Blakus stāvošā Larisa čūpināja pirkstus pēc pēdējās ķiploku daiviņas, kuru atrada Cēzarā. Melisa, kura procesa likā bija visklusākā tikai elsoja pavērusi vaļā blūzīti, jo Cēzars bija spējis viņu piepildīt tik labi, ka blūzītes pogas pašas sprāga vaļā. No Cēzara bija atlikusi tikai tukša bļoda, kurā mētājās pāris olu baltuma krikumi, vistas skrimšļi un pilieni ar etiķi kā arī šur tur mētājās salātlapu krikumi. Visas trīs dāmas jutās ļoti apmierinātas ar Cēzara paveikto darbiņu. Tāpat arī dāmas jutās apmierinātas ar to, ka uztaisīja Cēzaru, jo tieši viņas trijatā viņu pagatavoja pirms notiesāšanas kopā ar lielu daudzumu vīna. Larisa nočāpstināja lūpas, beidzot nolaizot etiķa lāses no to kaktiņiem un pateica, ka cerams nākamreiz Cēzars ņems līdzi draudziņus, lai būtu vēl jautrāk...
