Nerātnās senlatviešu tautas dziesmiņas6
Ai, āziti murmuliti,
Nepis kazu vakarâ,
Pis rītâ saulitê,
Tad būs balti kazleniņi
Atjāja vagare
Lieliem pautiem,
No zirga lēkdams
Nosita sivenu.
Vai vai, Ernast,
Tavu gaŗu diņķi!
Trīsreiz gar cisku,
Vēl gals dirsâ.
A, Dieviņi, a, Dieviņi,
Mans vīriņis amatnieks:
Stīpaj' spaņņus, vērpelites,
Mani pašu briedinaja.
Liela gara tautu meita
Ieslampaja istabâ;
Visi griesti nokūpeja
No slampiņas bezdeliem.
Vai, dieniņ, vai, dieniņ,
Nekauniga jaunà mārša:
No ratiem izkāpuse
Mīza kāju pacēluse.
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Sarkans kūsis vedamai;
Ja jūs manis neticat,
Prasat duru sliegsnitei.
Tu, Anniņa, smuka meita,
Kur es tevi paglabašu?
Vedišu laukâ,
Metišu laipâ,
Staigašu pāri
Mīžļadama.
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kādu sievu (vīru) es dabuju:
Dienu snauda, nakti pirda
Un gultâ čurinaja.
Ai, manu sūru dienu,
Kādu sievu es apņēmu!
Dienu snauda, nakti pirda,
Vīram lielu kaunu dara.
Ai, meitiņa, ai, māsiņa,
Tavu mīkstu peteniņu!
Pipelite ievēlàs
Kà krējuma ķērnitê.