Yuhuu , jau 15. :) 
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Neparedzetas-saistibas-14/690051">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Neparedzetas-saistibas-14/690051
Mirkli sēdēju un pasildījos uz saules apspīdētā soliņa.
- Eh, cik tad nu ilgi te tā sēdēs, - nodomāju un neveikli iesteberēju mājā un atkliboju uz savu istabu. Man sametās auksti, tāpēc aizgāju pie skapja, meklējot kādu siltāku jaku. Skatoties un pārmeklējot savas drēbes, nejauši sakustināju skapi,un kaut kur no skapjaugšas izkrita burtnīca. Pacēlu to un apsēdos.
- Haha, pēdējoreiz es te rakstīju... umm, pirms četriem gadiem! - nodomāju un iesmējos. Tais laikos es biju maza, vēl mācījos pamatskolā. Mūsu bērnība bija citādāka, mēs lasījām grāmatas un gājām laukā , nevis caurām dienām sēdējām pie datora un telefona. Tad mana mīļākā grāmata bija "Krēsla" , es biju kā apsēsta ar visu , kas ar to bija saistīts. Pārsvarā biju rakstījusi par skolu , stundām un klasesbiedriem- pārsvarā nenozīmīgām lietām. Tomēr daži vārdi mani aizķēra. Šos vārdus es biju izcēlusi un ar trekniem burtiem pasvītrojusi.
- Pirms tevis mana dzīve bija kā bezmēness nakts. Ļoti tumša, bet zvaigžņota - ar gaismas un jēgas uzplaiksnījumiem... Un tad manās debesīs kā komēta parādījies tu. Piepeši viss iedegās - pasaule kļuva spoža un skaista. Kad tevis vairs nebija, kad komēta bija nozudusi aiz apvāršņa,iestājās tumsa. Nekas nebija mainījies, bet manas acis bija apžilbužas gaismā. Es vairs neredzēju zvaigznes. Un jēgas vairs nebija nekam. /Stefānija Meiere/ - pusbalsī nolasīju. Jutos tik dīvaini. Manas mīļākās grāmatas autore tik precīzi bija aprakstījusi to, kā es pašlaik jūtos. Tiesa gan , tagad es jutos iesprostota tunelī, bez gala un malām.
Aizsūtīju šos vārdus Kerijai un nopūtos.Man vajadzēja izrunāties ar Rihardu , es vairs neredzēju cita risinājuma. Man bija apnicis melot, slēpties un izlikties, ka manis nav.
- Pie velna, rīt man tāpat ir jāiet uz rentgenu, - nopūtos. Vectētiņš mani aizvedīs uz pilsētu , un gan jau ka tad es izdomāšu, ko darīt. Atgūlos gultā un domāju, ko tālāk darīt, bet mans vēders pret to spītīgi protestēja, kaitinoši ieburkšķoties.
- Labi jau labi. - nomurmināju un aizklumburoju uz virtuvi.
Turpinājums sekos. : )
