http://spoki.tvnet.lv/literatura/Neizsapnotais-skupsts-2/719666
Sveiki! Jau ir 1.septembris un ir sācies skolas laiks! Lai izdodas viss mācību gads un ir daudzi neaizmirstami brīži! ;))
Visai manai dzīvei jēga pazuda vienas sekundes laikā. Man vairs nebija lielā sapņa izlīst no bedres vai beidzot stāvēt uz pašas kājām, jo viss, viss, man vairs nav uz kā stāvēt, jo biju zaudējusi spēju staigāt.
Ar to samierināties bija grūti, bet vēl grūtāk bija tikt galā ar visām sāpēm, kuras tas izraisa.
Mamma katru dienu mani apciemoja slimnīcā, līdz dienai, kad man nu bija laiks doties mājup.
Mani iesēdināja ratiņkrēslà un stūma pa gaiteņiem uz izejas pusi.
Pār maniem vaigiem bira asaras, jo sapratu, ka vairs nekad nestaigāšu...
Bijām vien pāris desmit metru attālumā no izejas un manā priekšā nostājās Teds.
,,Ted!"iesaucos un uzlūkoju puisi.
Puisis pienāca man klāt un notupās pie manis.
,,Un tagad tu teiksi, ka pie tā vainīgs esmu es?"viņš vaicāja.
,,Nē..."nopūtu.
,,Tad, uz redzi.."
,,Ko?"iespiedzos.
,,Tu mani tagad pametīsi novārtā, tad, kad man ir vajadzīgs īsts draugs?"vaicāju.
,,Jā..."viņš noteica un piecēlās kājās.
,,Bet..Bet es tevi mīlu..."caur asarām acīs noteicu un nenovērsu acu skatienu no puiša, kaut to visu noteicu pa visam klusi.
Puiša acīs parādījās manāms uztraukums. Viņš atkal pieliecās pie manis un piekļāva savas lūpas manām.
,,Un es vienmēr esmu mīlējis tevi, tikai tagad tam visam laiks ir beidzies pat nesācies.."viņš noteica un piecēlās kājās.
Viņa garais augums izgāja no slimnīcas un pazuda tālumā.
Mamma atkal piegāja pie ratiņkrēsla un izstūma mani no ēkas.
,,Ko Teds gribēja?"viņa vaicāja.
,,Pazust no manas dzīves."atbildēju un noslaucīju savu asaru.
Mani iesēdināja mašìnā un mēs uzsākām ceļu mājup.
Piebraucām pie koka mājiņas un iebraucām tās pagalmā.
Mamma izkāpa no mašīnas un no mašīnas bagāžnieka izņēma manu ratiņkrēslu.
,,Nožēlojami."nodomāju un atvēru mašīnas durvis.
Pārmetu kājas pār krēslu un gaidīju, kad reiz mani kāds izņems no auto.
Mani izcēla no mašīnas Teda tētis un iesēdināja ratiņkrēslā.
,,Paldies, ka atvedāt!"pateicos un stūmos uz mājas pusi.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Neizsapnotais-skupsts-4/720004
