Tākā man ir brīvs brītiņš un iepriekšējā daļa nebija īpaši ineteresanta daļiņā jums jauku jums lasīšanu.
Bet pēkšņi es acerējos par Kristapu un iekliedzos tieši brīdī kad Dāvis gribēja mani noskūpstīt.
-Kristaps.-Dāvis apstūlbis paskatījās uz mani un jautāja.
-Kas ar Kristapu.
-Viņu šodien izraksta.-paskaidroju.
-ĀĀ, bet kāda tev daļa.
-Es apsolīju aizbraukt.-Dāvis neizkatījās īpaši priecīgs par to.
-Nu labi taisies brauksim.-es iegāju kabīnītē un sāku pārģērbties, bet pēkšņi kāds tajā iegāja.
-Vācaties šēit ir aizņēmts.-uzbrēcu.
-Pat man.-ierunājās Dāvis.
-Jā pat tev lūdzu atļāuj pārgērbties.-viņš aizgāja un iegāja blakus kabīnītē es sataisījos pirmā tāpēc sāku vākt mūsu mantas, bijām adbraukuši ar divām mašīnām tāpēc neuztraucāmies par to, ka pārējie netiks uz mājām.
-Gatavs?-pajautāju Dāvim kad viņš beidzot, bija iznācis.
-Jā braucam.-visi ceļu pavadījām klusējot es biju par to ļoti pateicīga Dāvim, jo vēlējos visu pārdomāt.Diez kāda būs Kristapa reakcija kad viņš uzzinās par to, ka esmu kopā ar Dāvi, ja nu viņš atkal taisa pašnāvību vārbūt viņam pagaidām neko neteikt, bet ja nu viņš to uzzin no kāda cita, viņam būs lielāks trieciens tad, varbūt pateikt. Nu, ja viņš mēģinās kautko izdarīt sev es to uzzināšu uzreiz jo man to pateiks Lienes tante no pārdomām mani iztraucēja Dāvis.
-Tu vēl dzīva.-viņš vicinādams roku priekšā manai sejai jautāja.
-Jā viss labi.
-Par ko tu domāji?
-Par to kāda būs Kristapa reakcija kad viņš uzzinās to, ka esam kopā.
-Viss būs labi.-Dāvis par mani ir uztraucies vienmēr kā es agrāk neko neievēroju tikai tagad es laikam viņu sāpināju kad biju kopā ar citiem puišiem, bet nekas tā ir pagātne tagad mēs esam kopā un punkts šoreiz no pārdomām mani iztraucēja Dāvja kaslīgais skūsts.
-Tagad esi atpakaļ?-atrāvies no manis Dāvis jautāja.
-Jā esmu.-smejoties atbildēju.
-Tad ejam?
-Jā.-Dāvis aplika roku ap manu vidukli es to atļāvu kaut zināju, ka tūlīt satiksim Kistapu un viņam tas nepatiks.
-Rekur Kristaps.-iesaucos un viņš abgriezās.
-Nu beidzot es jau domāju, ka neadbrauksi.
-Piedod aizkavējāmies.-piegāju pie puiša un apskāvu viņu viņš man iečukstēja ausī tā lai dzirdu tikai es.
-Es tevi mīlu.-es neko neatbildēju tikai aizgāju atpakaļ pie Dāvja un viņš mani apķēra.
-Kāpēc viņš grābstās ap tevi?-Kristaps diezgan rupji noteica.
-Viņš negrābstās.-es skaļi noteicu.
-Grābstās gan.-Kristaps neatkāpās.
-Ev es negrābstos, bet gan apskauju savu meiteni.-Dāvis rupji noteicu un es iekliedzos.
-Dāvi.
-Gab es visu saprotu un teu tagad arī būs jāsaprot.-Kristaps noteica un ātrā solī devās prom un es sāku skriet viņam pakaļ Dāvis vēl nokliedza.
-Gab nau vērts.-šoreiz es atbildēju.
-Ir.
Jūs gribat lai šis ir gairais stāsts vai īsais???
