Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
107

Sveiki! Es šodien sajutu iedvesmu iztulkot kādu krīpīpastu.(Un es biju nikna, man tas palīdz nomierināties.) Spokos neesmu sen bijusi, taču pašlaik atrgriezīšos.Pašlaik.Starp citu, stāsts būs divās vai trīs daļās.Bet tagad stāsts.

Es esmu atradis daudzas vietas savā dzīvē, kad dīvaini notikumi ir gailvenais elements cilvēku kultūrā.Spocīgi vēstijumi, NLO, Lielpēda un pārējie mūsu dzīvēs ir izcili, vienā vai citā veidā.Varbūt Tu domā ka šie notikumi nav pārāk bieži, taču vienmēr ziņās ir šie stāsti, vai informācijas nieks no drauga, vai garāmgājēja kas liek Tev atcerēties šīs dīvainības. Es pagājušos gadus biju aizmirsis visu par monstru, kas dzīvoja manas mammas pieliekamajā. Es biju aizmirsis visu, līdz šim.

nbsp Man bija tikai desmit... Autors: SlendermanBlenderman Monstrs pieliekamajā, pirmā daļa.
1.

  Man bija tikai desmit gadi kad man pirmo reizi pastāstija par monstru.Bija normāls vakars, vismaz manās mājās, mana mamma un es gaidijām tēvu un es palīdzēju viņai gatavot.Es lūkojos uz šīm atmiņām ar mīlestību, jo es izbaudiju savas mātes kompāniju, un es priecājos vienmēr ka mans tēvs pārnāca mājās.Man bija bilde līdzīga bērnība, ar vienu īpatnību.Kādu nakti, tas, kas dzīvoja pieliekamajā sevi parādija, vismaz dzirdami.

Es griezu dārzeņus mammas... Autors: SlendermanBlenderman Monstrs pieliekamajā, pirmā daļa.
2.

Es griezu dārzeņus mammas slavenajam liellopu un miežu zupai, kad es dzirdēju skrāpēšanos pie pieliekamā durvīm.Es palēcos un gandrīz nocirtu vienu no saviem pirkstiem.Māte paskatijās uz pieliekamā durvīm un tad palūkojās uz mani ar norūpējušos smaidu.Es palūkojos uz viņu meklējot atbildi, jo man nebija nevienu privātu teoriju.Mēs tikko bijām izgājuši no pieliekamā un aizvēruši durvis.Tad tur nekā nebija, nekas kas tur varētu iekļūt pēc tam kad mēs bijām izgājuši no tā.Varbūt žurkas?Nē, nē, skaņa bija pārāk skaļa lai tās varētu būt žurkas.Māte ierunājās.

Tur tas atkal ir... Autors: SlendermanBlenderman Monstrs pieliekamajā, pirmā daļa.
3.

''Tur tas atkal ir, skrāpējoties.''

''Kas tas ir, mammu?'' Es jautāju, joprojām apjucis.

''Es neesmu pārliecināta, mīļais, bet tas tur ir bijis jau kopš ievācāmies.Dažreiz tas skrāpējas pie durvīm, citreiz tas nogrūž ēdienu no plauktiem.Dažās naktīs tas vispār netaisa nekādas skaņas.''

Es biju reizē apjucis, un nobiedēts.Mana māte to pamanija.

''Tev no tā nav jābaidās, mīļais.''

''Vai tas ir....briesmonis?''Kamēr manas mātes vārdi mani nomierināja, es nevarēju viņai pilnīgi uzticēties.

''Nē, protams nav.''

Tieši tad skrāpēšanās atsākās.Es palēcos otru reizi.Mana māte piegāja pie durvīm. Es baidījos par viņas dzīvību.

''Skaties...''

Kamēr skrāpēšanās turpinājās viņa atvēra durvis.Līdzko durvis pavērās, skrāpēšanās pārtrūka.

''Redzi, mīļais?Tas no tevis baidās tikpat ļoti kā tu no tā.Te nav nekā no kā baidīties.''

 

Vienalga ko viņa teica man... Autors: SlendermanBlenderman Monstrs pieliekamajā, pirmā daļa.
4.

Vienalga ko viņa teica, man desmitgadīgā sirds nevarēja beigt skrieties.Es baidījos, taču nevarēju neko padarīt.Gadiem es turpināju mātei palīdzēt gatavot, taču es nekad neatgriezos pieliekamajā.Es vienkārši to nevarēju.Es biju pārliecināts, ka tas, kas bija pieliekamajā bija monstrs.Bailes nepazuda dēļ skaņām no pieliekamā.Es mēģināju to ignorēt, taču dažreiz man bija jāpamet virtuve.Pēc kāda laika, skaņas apstājās.

 

-------------------------------------Pirmās daļas beigas.------------------------------------------------

0
107

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [1]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
exkluzīvais avatars
Medaļa Misija izpildītaMedaļa UberautorsMedaļa Misija izpildīta
  exkluzīvais 03.03.17 00:30
 
1
0