Meitenes dienasgrāmata #33

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Meitenes-dienasgramata-2/821919

_______________________________________________________________________________________________________

Vakardiena

________________________________________________________________________________________________________

20:05 - Es atveru durvis un redzu... Tēvs... Tās nav asinis, ne mana tēva, jo viņš vienkārši guļ piedzēries... Māte! KUR IR MANA MAMMA?! Es uzskrienu augšā un redzu viņu guļam, it kā nekas nebūtu noticis... Es noeju lejā un, un... Asinis vairs nav! Vai tiešām es jūku prātā?

20:30 - Vēl joprojām domāju par to sarkano, asins līdzīgo šķidrumu uz grīdas, kas veda uz viesu guļamistabu, kurā parasti mans tēvs piedzēries gāja gulēt...

22:00 - Pieeju pie datora un redzu ziņu. Redzu ziņu no Introgorfa. Es atveru un tur rakstīts - atsūti man savus kailfoto un video tiks dzēsts. Esmu apjukusi. Vai tiešām mana draudzene, draudzene, kurai mūžam uzticējos izrādas, ka ir... cilvēks, kura nāvi es vēlētos vairāk par visu!

22:00 - Es beidzot atbildu viņai - Nekādā gadījumā! LAI TU PUBLICĒTU PĒCTAM MANUS KAILFOTO?!

22:01 - Viņa man atkal uzraksta - Kā vēlies, tikai nemēģini veltīgi tikt manā profilā, es zinu, ka tu atradi lapiņu. Es biju šokā. Kā... Kā viņa to uzzināja?! Es esmu pārliecināta, ka visu atliku tā, ka nevarētu pateikt, ka es esmu viņu paņēmusi. Tas nozīmē, ka mana draudzene zina, ka zinu, ka tā ir viņa.

22:02 - Tiklīdz iedomājos par to, ka viņa zin, ka es zinu, ka tā ir viņa man atnāca kārtējā ziņa - Tā nav viņa. Mana galva to vairs nevarēja izturēt. Ja tā nav viņa, tad kurš? Kā viņš tika manas draudzenes mājā un atstāja lapiņu? Droši vien, ka viņa tikai melo... Tā ir viņa... Bet es tam nevaru noticēt... Es izslēdzu datoru, jo manas smadzenes tik daudz informācijas nevar apstrādāt...

22:10 - Es noņemu kosmētiku no sejas, uzvelku pidžamu un aizeju gulēt.

________________________________________________________________________________________________________

Šodiena

________________________________________________________________________________________________________



3:00 - Es pamostos dzirdot mātes balsi. Viņa kādu ielaida mājās. Vīrieti. Viņa liekas ļoti rotaļīga. Viņi ieiet guļamistabā. Dzirdu mammai sakot - Viņi guļ, viņi nedzirdēs. Es vēlos kaut ko mest, lai viņa padomātu vēlreiz, bet es esmu vienkārši sastingusi. Miegu paralīze? Un, tad sākas tās briesmīgās skaņas. Turpmāko nakti es vairs nevarēju pagulēt.

5:00 - Kaut kā es aizmigu.

7:00 - Modinātājs. Man saprotot cik ir pulkstens es izvelkos no gultas. Es esmu ļoti nogurusi, bet jūtos labi. Pagaidām, kamēr manas smadzenes atkal nesāks gremot visu informāciju. Es ātri sataisos.

7:45 - Noeju lejā uz virtuvi. Kā vienmēr. Tomēr šoreiz es redzu savu tēvu dzeram kafiju. Es esmu pārsteigta. Viņš mani pasveicina un novēl veiksmi skolā. Es nomurmināju pretī un izgāju no mājas.

7:50 - Sapratu, ka šodien ir piektdiena, īsā diena. Ejot uz skolu nosmēķēju divas cigaretes. Un manas smadzenes sāk strādāt. Nakts. Māte. Vai tiešām viņa jau sāks aicināt savu to joberu uz mūsu māju? Man kaut kas lietas labā būs jādara, bet tagad es vienkārši gribu visu aizmirst un ielieku austiņas ausīs un klausos depresīvas dziesmas līdz skolai.

8:05 - Man ir piecas minūtes līdz stundas sākumam. Aizeju līdz paziņas klasei, kurš pārdod zālīti un uzprasu, lai šodien pietaupa man vienu paciņu.

11:00 - Pusdienu starpbrīdis. Izeju ārā, lai uzpīpētu, bet redzu, ka policija braukā ap vietu kur skola ļauj mums smēķēt. Es nevaru pieļaut, ka mani atkal pieķer. Ieeju iekšā un eju uz kafejnīcu. Nopērku divas bulciņas un dodos uz tualeti tās apēst vienatnē.

11:15 - Pēkšņi kāds man uzraksta. Intrigorfs ir atsūtijis bildi. Es atveru un redzu, ka viņš ir nofotogrāfējis manas kājas tualetē. Es nobīstot. Ātri apēdu pēdējo kumosu bulkas un izeju no tualetes kabīnes. Es nedzirdeju durvis atveramies vai aizveramies. VIņam ir jābūt šeit. Es pārbaudu visas tualetes kabīnes, visu, bet viņa nav. TAS NAV IESPĒJAMS, KA VIŅŠ TE NAV!

14:00 - Stundas beidzās. Dodos mājās, pa ceļam jaukie klasesbiedri mani apmētāja ar pikām. Viens no viņiem iemeta tik stipri, ka gandrīz pakritu, tad visi beidza un viņam piekasijās vai galīgi dudū viņš ir. Pirmā reize, kad mani aizstāv kāds... No klases. Pārējo ceļu uz mājām pavadiju ar cigareti zobos.

14:45 - Esmu mājās. Aizeju līdz virtuvei un tēvs lasa avīzi, sludinājumus. Viņš meklē darbu? Viņš mani pasveicina, es atkal nomurminu pretī. Pat nezinu, ko es viņam teicu. Tad apsēdos, paņēmu pārslas ar jogurtu un ēdu. Ēdot visulaik skatījos uz viņu. Viņš izskatas, ka ir sakopis sevi. Bet ir jau pa vēlu, jo māte jau ir atradusi... Ko viņš darīs, kad uzzinās, ka mātei jau ir cits vīrietis? Atkal dzers... Varbūt viņš ir atmetis uz ilgāku laiku... Es nevaru pieļaut, ka māte atkal visu izposta. Man kaut kas ir jādara.

15:00 - Es uzeju augšā un ieslēdzu datoru. Līdz vakaram skatījos savu iemīļotāko seriālu. 3 nedēļas jau nebiju skatījusies, kas nozīmē, ka 3 sērijas varēšu skatīties...

18:00 - Beidzās trešā sērija. Jūtos nogurusi, bet gulēt nevēlos. Es uzrakstu draudzenei, bet viņa neatbild. Es noeju lejā, pasaku, ka izvedīšu suni pastaigā... Cik ilgi viņu jau neviens nav vedis pastaigā... Viņš jau tajā mazajā pagalmā nav sajucis prātā?

19:00 - Staigājot nepārtraukti kaut kas man liek skatīties uz aizmuguri. Liekas, ka kāds man sekotu. Vairs nevarēju izturēt sajūtu un gāju atpakaļ uz mājām.

20:00 - Esmu mājās. Ieejot istabā redzu, ka kāds ir vandijies par to. Es uzprasu tētim vai kāds nav bijis manā istabā un viņš apgalvo, ka neko nav manījis. Māte vēl joprojām guļ. Iegāju istabā, bet neko vairāk par tēva uztaisītajām brokastīm pie gultas neredzu. Logs ir atvērts. Viņa ir prom. Es nevaru uztraukt savu tēvu, tāpēc dēvos uz istabu un pārbaudiju vai kaut kas nav pazudis. It kā neko nemanīju zudušu, tāpēc atkal noģērbos, nogūlos gultā un gaidīju līdz aizmigšu. Pat nepaspēju ne par ko padomāt, ka jau aizmigu.

_______________________________________________________________________________________________________