Iesākumā gribu iedot lielu paldies Count Monte Black par ideju šāda tipa rakstam.
__________________________________________________________________________________________________
6:30 - Modinātāja zvans. Šodien jūtos mazliet slikti pēc vakardienas. Pārceļu modinātāju uz 15 minūtēm.
7:00 - Pieceļos un saprotu, ka neēsmu dzirdējusi modinātāju. Ātri ceļos un vannas istabā iekšā.
7:35 - Beidzot esmu gatava doties uz skolu, tikai vispirms mazliet gribas kaut ko apēst.
7:40 - Mamma jau ir lejā, protams, ar savu rīta cigareti zobos. Tēvs jau atkal nav bijis pāradies mājās... Paķēru ātri banānu, atvadijos un prom uz skolu dēvos.
8:00 - Man vēl ir 10 minūtes līdz pirmās stundas sākumam - matemātikas. Izvilku no somiņas cigarešu paciņu, kuru nozagu no mātes labu laiku atpakaļ. Nopīpēju vienu cigareti un dodos uz stundu.
8:15 - Skolotāja nevar izturēt cigarešu smaku, tāpēc taisa jezgu un, protams, tākā esmu vienīgā smēķētāja savā eņģelīšu klasē, tad, protams, visi skatījās uz mani.
11:30 - Pusdienu starpbrīdis. Šoreiz neeju smēķēt. Tā vietā eju un paēdu. Domāju, kad bija pēdējā reize, kad ieturēju kārtīgu maltīti? Pat šoreiz apēdu tikai mazu salātu porciju un gaļai ar kartupeļiem pat nepieskāros.
14:00 - Starpbrīdis. Klases puiši izdomājuši atkal par mani pasmiet - MA*KA, GRIBI NO*ISTIES? TU TAK VISIEM DOD!
14:10 - Dēļ jaukajiem klases biedriem neko nepaspēju atkārtot pārbaudes darbam ķīmijā... Gandrīdz neko nezināju, kārtējā nesekmīgā atzīme.
16:00 - Beidzot stundas beidzās un varu doties mājās. Pa ceļam nopīpēju savu pēdējo cigareti un sāku domāt kur atkal varētu es dabūt jaunu cigarešu paciņu...
16:45 - Ienāku mājās, māte atkal pie telefona ar kādu sarakstās. Tēvs piedēries, ja ne sanarkojies atkal guļ pie gultas, māte viņu ignorē, pat neizpalīdzēja viņam gultā iegulties. Pilnīgi jūtu, ka viņi drīz šķirsies.
17:30 - Beidzot esmu visas skolas mantas nolikusi, pārģērbusies un pieeju pie datora.
19:43 - Draudzene atsūta vēstuli - Kā sokas pēc vakardienas mīlulīt? Nesaprotu par ko viņa runā. Es jutos visu rītu diezgan slikti, bet neko neatceros no vakardienas.
19:46 - Viņa atsūta linku uz kādu video. Tajā es esmu redzama pilnīgā pālī. Man tik liela kauna sajūta parādas, visas atmiņas no vakardienas parādas. Es gribu nomirt.
20:00 - Visu šo laiku domāju kā, lai izdzešu šo video no interneta. Nedēļas laikā droši, ka visa skola jau par to zinās... Man ir tik ļoti bail, bet video ir tikai 11 cilvēki noskatijušies, bet kuri??? Tie, kas bija ar mani? Vai viņi ir uzticami, vai arī viņi jau saviem draugiem ir parādijuši šo video?
21:50 Noeju lejā un redzu, ka mamma ir atstājusi atbloķētu telefonu uz galda kamēr pati ir aizmigusi. Pieeju pie telefona un izlasu viņas īsziņas. Manas aizdomas izrādas, ka bijušas patiesas. Viņai ir draugs un nejau kāds interneta, bet dzīvs. Cilvēks ar, kuru viņa dzīvē satiekas. Dubults šoks šodien.
23:10 - Esmu gultā, nevaru aizmigt. Domāju par mammu un viņas draugu, par tēvu kā viņš jutīsies uzzinot šo visu. Ko darīt, ja mans video kļūs populārs? Kauns, kauns, kauns...
Un, tad es pēkšņi iemigu...
_______________________________________________________________________________________________________
Vēlies vēl šāda veida rakstus? Ja jā, tad spied to īkšķi uz augšu.
patīk šāda tipa raksti
