MMT stāstiņš ar morāli.7

Kādu dienu Tēvs pieķēra ,savu jaunāko dēlu , izrunājam neapzinātas nepatiesas un neadekvātas lietas saviem tuvākajiem. Saviem brāļiem un māsām, savai mammai , un draugiem mazais puisēns īsti nepārdomājot izteica lietas kuras varētu tos aizskārt , apbēdināt, apkaunot, jeb nomelnot. Biezi tas bij aiz dusmām par kautkādiem sīkumiem bet tas ko mazais dēlēns biezi sacīja citiem , radija daudz sāpju un bēdu, protams nejau mazajam puisēnam.

Tēvs ,turot mazo aiz rokas , tam piekodināja: katru reizi kā ar kādu sev tuvo sakašķējies sarunā daudz sliktas lietas , tā aizej un iedzen vienu naglu mūsu pagalma nokaltušajā priedē , un pie manis nāc tad , kad būs pienākusi diena , kurā nebūsi iedzinis nevienu naglu. Pagāja wairākas dienas un mazais atnāca pie tēta sakot ka šodien nevienam neko sliktu neesmu teicis un neesmu tos aizskāris, tapēc arī neviena nagla nav iedzīta. tēvs paslavēja mazo , bet teica: tagad kad iedomāsies kādam kko sliktu pateikt ej un izrauj wienu naglu no savām sadzītajām, līdz būsi izrāvis visas! Pagāja laiks un mazais atkal atnāca pie tēva sakot ka naglu kokā vairs nav un ka viņš saviem tuvajiem wairs nesaka lieta skuras nav taisnība un kuras nedomā. Tēvs pasmaidija un teica mazajam: mīļais tas ir lieliski ka Tu wairs tā nedari, bet paskaties uz to koku, wai redzi cik caurumu tajā palicis ? iedomājie ska tā ir sirsniņa, un cik robus tu tajā esi atstājis... Tapēc dusmās izkliegtās lietas var iedzelt tik stipri kā nekad negaidot un sāpēt ilgu jo ilgu laiku. izlieto ūdeni atpakaļ nesasmelsi, lielisks pierādijums, tapēc domājam ko sakam saviem mīļajiem :)