Pagāja vairākas dienas - Anitai caur epastu sarakstoties ar Ziediņu Latvijā. Neskaidrības mākoņi vijās riņķī.
- Kas tur Latvijā notiek? Publika tāda pavāja, tie biedri tur kaut kā ieskrieties nav spējīgi. Tātad, vedīsim šo Ziediņu pie kārtības.
Kā? Viss ir jāizdomā. Laikam jau palūgt, lai izlīgst mieru ar "Santanu", un otrkārt - lai turpina savu lietu. Domāts, darīts. Mails aizgāja.
Gandrīz tūdaļ atnāca jauna atbilde: - Javol, klausos! Man patīk, ka mani pakomandē!
Anita jau nebija sadiste, bet šajā reizē nodomāja gan - "pakomandēšu".
-----------
Vēl pēc dienas - Ziediņš atsūtīja nākamās sarakstes pantu:
" Santana bija aizbraukusi, bet atgriezusies sacīja- turpinām. Jā, no latvietēm neko tādu nedzirdēsim, no nelatvietēm- gandrīz vienmēr. Nelatvietēm nav tādi kopleksi, tur viss notiek ātri. Nelatviešu "galā" ir cits kavēklis - tur visām meitenēm, kuras ir kaut cik izskatīgas, līdzās vienmēr ir kāds vīrs/ gaidāmais vīrs/ draugs vai pusdraugs - kurš šo meiteni tur gandrīz kā privātipašumu. Labākajā gadījumā draugs vēlas doties līdzi uz fotosesiju, pret ko man visumā nav iebildumi. Ja vien nelaikā viņš nelien kadrā. Bet viss beidzas ar uzbraucieniem "Nu nah*, cto zdesj proishodit" (kas, pie velna, te notiek). Un modele aiz rocinas tiek aizvesta prom. Santanas gadījumā tā nebija - bet viņas čalis gan divas reizes visu modri uzraudzīja. Nu tā.
Santana rāvās pie manis uz fotosesijām. Bet viņas nākamais vīrs tomēr aizvāca sev līdzi uz Igauniju. Ar to tad beidzās Santanas darbs šajā tēmā.
Turpināju meklēt citus variantus. Nekas šodien nav. Bija portālā ielikts sludinājums, pieteicās vien 2 nepilngadīgās, un man tas neder. Negribas kādas liekas problēmas ar bērniem. Tas nav bērnu prieks. Patreiz nīkstu".
--------
Un Anita lūkojās uz dažas Santanas "lietus sandaļu" bildēm.
Anitai domas: "Redz, kā Ziediņam tur neveicas. Tā tukšā Rīga, kas tik tukši skan Varbūt tamdēļ daudzi no Latvijas aizbrauc. Teiksim, lai savu laimi kaut kur citur kaltu. "
Ziediņam, laikam šī "Santanas ēra" būs noslēgusies. Tik bildes vien palikušās.
