Tikmēr Ziedinš turpināja rakstīt no Latvijas - aizgūtnēm. Anita spēja tikpat aizgūtnēm lasīt.
Ziediņa tēma plauka ēpasta stūtījumā no Rīgas: "- Santana mani sameklēja un nelaida vaļā.
- Daram uz reizi, - Santana sacīja man uz Pārdaugavas ielas stūra. - Kaut vai tūlīt.
Man nebija pirmajā tikšanās reizē pat fotoaparāts paņēmies uz reizi. Biju iedomājies, ka starta tikšanās reizē ir tikai jāiepazīstas un jāsarunā tehniskas lietas, honorārs utt.
Santana gribēja tik daudz un uz reizi, ka - es sakautrējos. Pateicu "jāiet uz mēginājumu" un kādu laiku pat nesarunājos. Pārāk strauji tās fotografēšanās bija jāveic.
Tomēr pirmo reizi sarunājām un aizbraucām uz Jūŗmalu. Bija sestdiena un nācās steigties.
Tad nu jūras malā pamēginājām pirmo fotosesiju. Tur, tālākās kāpās aiz Bulduriem ... nē jau ne TO, bet pirmo kautrīgo foto sesiju paveicām. Foto reize aizgāja kā viens vēja pūties. Bija zeltainas sandalītes paķērušās līdzi. Pie jūras bija nelielas ūdens lāmiņas. Sandales un zeķubikses grima ūdenī uz reizi. Dažas bildes sanāca. Un - viss jau tik ātri beidzās.
Un tad abi braucām uz Rigu.
Vilcienā Santana vēlreiz uzjautāja: - kad turpināsim?
Tas viss bija tik strauji, ka vēlreiz nokautrējos."
---------
Tiktāl Ziediņš. Bet Anita aizvien kā apjukusi sēdēja pie kompjūtera - no grūti saprotamā Ziediņa ekstāzes Santanas fotosesijas laikā. Tas Ziediņš laikam vispār ir tāds uz "kreiso" pusi pasists vīrelis. Pamatā tāds kluss un "pasaules" lāpītājs, bet reizēm atkal tāds sprādzienveidīgs. Vai vispār ar tādu "pīties"?
Laikam jau būs "japinās" - pasauli jau tieši bīda uz priekšu šie trakie. Vai Ziediņš būs tas trakais? Vismaz patreiz jau nav. Anita padomāja. Domāja vēlreiz. Un tad trešo reizi. Neko neizdomāja. Tikai nogurums miedza acis ciet.
Un tās amatieriskās Ziediņa bildes? Toties par tēmu, laikam būs jāorganizē šis vaļā pasprukušais - un jāieliek rāmjos.
---------
Anitai vakarā sēžot spilvenos bija galva piepuldīta. Bildes - ne šādas ne tādas. Defekts pilnīgākais. Varbūt laiks šo pārveidot par efektu. Miers mājās.
