Pēc dienas vēlreiz Ziediņš uzrakstīja un atsūtīja vēl dažas modeles "Santanas" bildes. Anita iepriekš bija uzjautājusi, kā tad modele atradās. Ziediņš sacīja maila postā: "Modele ir Aņa vārdā, bet gribējās kā Santana saukties. Santana ir tāds saulains vārds".
Un - saruna turpinājās.
Anita uzjautāja: - Vai šis process ātri notika?
Ziediņš atbildes mailā: - Nē, jo latvieši tādi pavisam lēni, lai neteiktu - bremzēti. Man viens sacīja, ka laukos... aitas ilgi skatās, ja vecajai sētai ir jauni vārti uzrīkoti. Un aitas kūtī ne par kādu vari nevar dabūt iekšpus, ja pa dienu durvis ar jaunu krāsi noviksētas.
Man gan negribas latviešus par "aitām" nosaukt. Vien jāatzīmē - ar nelatvietēm visas lietas notiek. Vien uzjautā "kad un kur". "
Ziediņš turpina:
"Latvietes -
- ātri sūta pie ārsta vai uz Tvaika ielu;
- saka, ka kārtīgas sievietes tā nedara;
- kurpītes žēl;
- un vispār viss ir dīvaini.
- finālā nekas nenotiek, ir vien vairāk vai mazāk draudzīgas sarunas.
Nelatvietes:
- kad un kur / un daram;
- vai varu ņemt draugu līdzi (var protams,...);
- pasaka tieši, ja nepatīK ūdens;
- cik maksāsi..."
Anita par šo visu 17to reizi aizdomājās. Kamdēļ latvieši tādi lēnāki? Nevienkāršā vēsture? Piesardzība? Slinkums? Vai varbūt piezemētība? Latvieši - ir gandrīz kā Ziediņš: turpināsim lāpit pasauli. Nevis to veidot?
Anita skatijās uz nākamajām fotogrāfijām no Santanas puses. Jādara lietas, kad pasaule lai pavelkas.
