[Nākamā daļa tiek jau rakstīta, domāju, ka vienā daļā nevar būt tika daudz teksta, tapēc, nākamā daļa būs 9.5]
Sarunas
Man patika šī sajūta, ka man blakus ir Rinalds. Es klusēju un priecājos par šo mirkli, bet viņš stāstīja par sevi, savu ģimeni un draugiem. Viņš pieminēja arī Gustu – hokejistu, kurš hokeja dēļ diemžēl ir palicis divus gadus vienā klasē. Rinaldam un Gustam šī ir izlaiduma klase. Kad viņš stāstīja par Gustu es nopratu, ka tas ir tas pats ar kuru Marga satiekas. Bet.. es atsaucu atmiņā notikumus pie Martas. Gusts taču ar viņu flirtēja.
-Tev nav auksts? – Rinalds jautāja
-Mazlietiņ, bet būs jau labi.
-Nebūs labi, varbūt vēlies atnākt pie manis un iedzert kaut ko? Manas mājas ir tuvāk, nekā vieta uz kuru biju plānojis iet. Man bail, ka tu nesaaukstējies.
Rinalds pienāca aplika roku ap maniem pleciem un pievilka sev tuvāk. Man uzreiz palika siltāk, nudien. Man zvanīja telefons.
-Piedod, bet vai es varu atbildēt?
-Jā, protams, tev taču nav atļauja jāprasa!
-Es esmu tikai pieklājīga! – abi pasmaidījām
***
-Hallo!
-Jasmīn, kur tu esi man ar tevi steidzami jārunā?
-Mart, kas noticis? Kad biju tavā ballītē, tad es tev nemaz nebiju vajadzīga, bet nu atkal esmu tava uzticības persona? Negodīgi.
-Lūdzu, lūdzu piedod! Mums steidzami jāsatiekas, man ir ar tevi jāizrunājas!
-Esmu aizņemta! Varu vakarā pie tevis aiziet.
-Cikos?
-Nu nezinu, iespējams 20:00. Derēs?
-Es ceru, ka līdz tam laikam nenobeigšos, man ir jāizkrata sava sirds kādam!
-Labi, būšu! Līdz vēlākam!
-Gaidīšu tevi, mīļā! Paldies!
***
-Ļauj man minēt, kas zvanīja! Marta?
-Kā tu zini?
-Runa taču gāja par ballīti, kurā tu viņai nebiji vajadzīga, vai ne?
-Jā, bet tur nu nav tava daļa. – sirsnīgi pasmaidīju
-Bet es taču arī tur biju.. Marta nav diez ko jauka, viņa visus puišus kacināja, gorījās gar viņiem, flirtēja, bet gar Gustu viņa vairāk trinās. Man viņa likās vieglas uzvedības.
-Ja? Tad kāpēc pats ļāvies viņas valdzinājumām un ļāvi viņai rokas ap tavu kaklu apvīt!
-Tas jau būtu nepieklājīgi triekt viņu nost.
-Ak tā! Tev patika ballīte?
-Nē, neiešu uz nevienu viņas ballīti vairs, patiesībā man nemaz tik ļoti ballēšanās neaizrauj.
-Cerams! – koķeti piemiedzu ar aci.
-Nu ko esam klāt! Šī ir mana mīlīgā mājele.
Tā nudien bija mīlīga, bet ļoti skaista. Pāri žogam varēja redzēt, ka ir izveidotas daudzas dažādas dobītes un sastādīti mazi zaļi krūmiņi. Kad Rinalds atvēra vārtus, mums pretī izskrējā mīlīgs bezšķirnes suns, viņš izskatījās sajūsmināts par ciemiņu ierašanos, tādējādi man uzlecot virsū un nogāžot uz zemes.
-Fū, Reksi, ej prom, kas tā ciemiņus sagaida! – rājās Rinalds
Kad suns bija aizgājis, Rinalds man palīdzēja piecelties.
-Vai nesasities?
-Nē, viss labi!
-Ejam iekšā, sasildīties!
Kad iegājām iekšā Rinalds palīdzēja man novilkt jaku un noģērbās pats.
-Ko tu vēlētos dzert? Vai vēlies arī kaut ko uzēst?
-Mana mīļākā tēja ir jasmīna, ja vēl klāt ir medus vispār dievīgi. Kaut esmu ēdusi tikai brokastis, ēst galīgi negribās.
Rinalds pasmaidīja un steidzās pagatavot manu izvēlēto tēju.
-Klau, Gustam ir draudzene?
-Cik zinu – jā! Esot no Ventspils, viņš reiz par viņu bija ieminējies.
Man ar to pietika, lai vēlētos Gustam pateikt ko riebīgu. Kaut Marga man vēl īsti nav draudzene, man riebjas, ja otrā pusīte ir neuzticīga.
-Skaidrs. Vai zini kā sauc?
-Zinu gan, bet kāpēc tev tas interesē?
-Tāpat vien, es uzturu sarunu.
-Margarita.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Kadas-meitenes-stasts-95/636464">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Kadas-meitenes-stasts-95/636464
