Ieraudzījis, kas bija slēpies zem kapuces Artūrs sastinga. Tā bija Liene. Meitene, kura vēl pirms pāris stundām teica, ka mīl un ilgojās pēc viņa, patiesībā viņu tikai izmantoja. Liene smaidīja: “ Nu tad, beidzot, es varu beigt tēlot. Izlikties, ka mīlu tevi ir tik grūti.” Artūrs sapratis, ka liela jēga nav strīdēties vienkārši vaicāja:” Vai kāds var paskaidrot, kas pie velna šeit notiek, ko pie velna es šeit daru, kāda velna pēc man nolējāt asinis. Vienkārši paskaidrot visu..”
Alberts pasmaidīja un pamāja ar roku Lienes virzienā. Meitene iesmējās un sāka skaidrot: “ Tu taču atceries notikumus pirms 2 gadiem, nu tagad jau drusciņ vairāk. Kā tava ļubestība izlidoja pa logu, un tu viņu atradi plakanu kā pankūku,gribot ieelpot gaisu oa logu?” Tu taču atceries, to, ko mans mīļums pieminēja, ka pazuda pēc viņas bērēm?” Artūrs tikai auksti vērās pretī Lienei, mēģinot, saprast, kāds tam visam ir sakars.
“ Tad klausies, Artūr. Laikos, kad tu vēl vazājies ar to tumšmati, kurai tu biji par labu, es tevi patiešām mīlēju. Mans lielākais sapnis, bija, kas tāds, kā tā nakts, kuru pavadījām divatā pie manis. Taču, nē tev bija jāskraida ar skuķeni ,kura tevi nemaz nemīlēja. Viņa tevi nokrāptu pie pirmās iespējas. Toties, es tevi mīlētu. Es par tevi rūpētos. Tajā naktī, es vienam no viņas dzērieniem pielēju klāt mazulietiņ kādas jaukas indītes. Mana vevecvecmamma bija zintniece un man ir palikušas šādas tādas viņas receptes. Receptītei, kuru es sataisīju, bija Marutu jāpadara traku. Īsti nesanāca, taču beigu rezultāts bija pat labāks. Mana inde ir vainīga pie tā, ka tu atradi viņu beigtu. Meitene izlēca pa logu ,jo sagāja kukū.” Artūrs tajā mirklī vēlējās nožņaugt Lieni, taču joprojām rokās nebija spēka, turklāt, joprojām bija pieķēdēts.
“Es cerēju, ka tagad, kad Maruta ir malā no ceļa, tu, beidzot būsi mans. Bet nekā, tu kā tāds zaķpastala to vien darīji, kā raudāji dēļ viņas. Pēc viņas bērēm man sanāca pavadīt laiku ar Albertu. Izrādījās viņš arī mīlēja Marutu, bet nekad nespēja viņai atzīties, jo neuzskatīja, ka viņam ir kādas cerības un arī negribēja sabojāt draudzību ar tevi. 2 dienas pēc bērēm man atnāca ziņa no Alberta, ar vienu vārdu – paldies! Es aizskrēju uz viņa dzīvokli un atradu, ka viņš ir pakāries. Dīvainas vēlmes dēļ es savācu viņa mirušo ķermeni. Nesen es biju sākusi interesēties par asins maģiju. Es zināju ,ka ir rituāli ar, kuru palīdzību var uzturēt viņu pie dzīvības, kā zombiju. Taču es zināju arī kādu ellišķīgi labu recpeti, kas ļautu viņam atdzimt pilnībā. Tajā bija nepieciešamas asinis no vēlviena dzīvi mirušā un no kāda dzīvā, kurš ir saindēts ar īpašu šķidrumu. Mini trīs reizes,kas ir šie 2 cilvēki” Liene smējās pilnā kaklā skatoties uz Artūru.
