http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iluzija-72-dala/664216">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iluzija-72-dala/664216
- Mums jāmūk prom. – istabā elsodama ieskrēja Klēra un saķēra Eleanoru aiz rokas, vilka viņu sev līdzi.
- Kas notika? Kur ir Džeiks? – Eleanora jautāja, kad viņas izgāja no istabas, viņas balsī bija jūtams uztraukums un bailes par tagad notiekošo.
- Nerunā, mūs nedrīkst izdzirdēt. – viņa klusi atbildēja un devās lejā. Eleanora vairāk neteica ne vārda un paklausīgi sekoja Klērai, kura izveda viņas caur pagalma durvīm. Abas ātri pieskrēja pie mašīnas un iekāpa tajā, klusi aizverot durvis.
- Pieliecies. – Klēra pavēlēja un Eleanora paklausīgi noliecās uz priekšu, lai viņu nepamanītu. Klēra iedarbināja mašīnu un izbrauca no mājas piebraucamā ceļa, uzsākot ātru braukšanu pa ceļu, griežoties no vienas mazas ieliņas uz nākamo, ik pa laikam pārbaudot vai kāds viņai brauc aizmuguras vai nē.
- Vari liekties atpakaļ. – Klēra paziņoja un Eleanora apsēdās sēdeklī normāli un tad viņa pamanīja asinis uz Klēras rokām un nelielu traipu uz viņas tīrzīkzilās blūzes.
- Kas tur notika un kur ir Džeiks? – Eleanora jautāja.
- Mājā iebruka un Džeiks tika nogalināts. – Klera ātri paskaidroja un atkal ieskatījās atpakaļskata spogulī, bet Elenora sastinga. „ Džeiks ir miris, manas vainas dēļ. ” viņa atkārtoja šos vārdus savā galvā, bet pār lūpam nenāca neviens vārds, tās likās kā aizlīmētas ar spēcīgu superlīmi.
- Ell, tu izskaties bāla. Paņem padzeries ūdeni, man ir pudele tur. – Klēra norādīja uz plauktiņu, kur atradās ūdens pudele. Lai arī negribīgi, bet Eleanora paņēma to, atvēra un izdzēra nelielu malku, jo mute bija kļvusi pilnīgi sausa. Noliekot atpakaļ pudeli, viņa atgāzās atpakaļ un galva sāka griezties.
- Zini, Ell, man tev vajadzētu izstāstīt visu patiesību, pirms tu aizmiedz. – Klēra teica, bet Eleanorai viņas balss likās savādāka.
- Kādu patiesību? – Eleanora lēnām vaicāja.
- Patiesību par to, ka neviens mājā neiebruka un es nošāvu Džeiku. Piedod, es zinu, ka tev viņš patika, man arī, bet viņš atteicās būt mans sabiedrotais, tapēc nācās viņu likvidēt. – viņa smaidīja, pat smējās, bet Eleanora lēnām zaudēja samaņu un atslēdzās.
* * *
- Ellucīt, princesīt, celies. – rupja vīrieža balss modināja Elenoru, kad viņa lēnām pavēra acis, ieraugot vīrieti, viņa momentāli atvēra acis plaši un uzrāvās augšā.
- Ko tu te dari? – viņa caur zobiem jautāja.
- Vai tad tu nemaz neesi priecīga redzēt savu vīru, Ellucīt? – Aksels jautāja, cieši skatoties Eleanoras acīs.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iluzija-74-dala/665087">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Iluzija-74-dala/665087
