Trīs draugi noskatījušies kā ceturtais pieēdis pilnu vēderi, dodas pretim nākamajiem piedzīvojumiem. To pirmais punkts mūsu varoņus atvedis uz saldējumu pilsētu Rūjienu.
-Rūjiena vienmēr man likusies kā Latvijas Ziemmala- Eduards nosmēja, akcentējot savas simpātijas pret pasaulslavenajām Troņu spēlēm.
Sarunām bija jāvirzās uz priekšu, jo kopš ēdiena konkursa Adriana pārvietošanās temps kļuvis neierasti lēns. To ievērodami, pārējie centās netieši izdibināt no drauga par labsajūtu, bet puisis turējās kā klints, prasmīgi nomainot tematu. Tā tas turpinājās visus septiņus kilometrus un divu stundu gājiena garumā.
-Interesants fakts- Mia pārņēma stafetes kociņu –nevienam nav noslēpums, ka pilsēta savu no nosaukumu ieguvusi no Rūjas upes, kas savukārt to paņēmusi no savas izteces vietas Ruhi ezera mūsu ziemeļu kaimiņu zemē. Viņu valodā tas nozīmē vienkoču laivas vai siles- puiši sasmējās par meitenes plašajām zināšanām, lasot vikipēdiju.
Diena jau pārkāpusi savai viduslīnijai, par to ziņojot tikai pulkstenim, apkārt kūsājošā dzīvība zem spilgtās saules neliecināja par tuvojošos gulēšanas stundām. Pēc dzirdētajiem nostāstiem Naukšēnu ciematā, Dvēseles žetona zālei jāatrodas iepretim futbola laukumam un svētavotam, vietā, kur iepriekš bija liels neskarts zāliena strēķis.
Tā bija no koka plāksnēm saslieta ēka, kuras mūžs nebūs ilgāks kā līdz šī turnīra noslēgumam. Pusotra stāvīgā celtne izcēlās ar zilu metāla dakstiņu jutmu un Rūjienas ģērbonis ar pārticības simbolizējošo labības kūli tā apakšpusē un trim linu ziediem augšpusē, kas simbolizē pilsētnieku nodarbošanos attālākā vēsturē.
Tās treneris Koga ir pazīstams kā aizrautīgs indes tipa pokemonu treneris. Uzvarot viņu divu pokemonu cīņā, treneris savā īpašumā iegūst rozā krāsas fuksijas ziedu sirds formā. Tas varēja būt Eduarda pirmais žetons un Adriana, Laimja otrais.
-Šoreiz liekas, ka izlaidīšu cīņu- Adriana soļi palika uzkrītoši lēni.
Jau kopš iziešanas no Naukšēniem, viņš centās iešanas tempu padarīt iespējami lēnāku, taču nu vēders sajutās pavisam slikti. Vairāk kā trīsdesmit speķa pīrāgu iestumšana vēderā nieka divu minūšu laikā ņēmusi savu labsajūtas tiesu.
-Droši vien pamanījāt, ka neesmu tāds kā vakar vai aizvakar- visi pārsteigti nokunkstēja uz Adriana atzīšanos –pēdējie, uzvaras nesošie pīrādziņi bija pedējiem spēkiem ar varu iestumti un to noteikti nevajadzēja darīt- vispirms pašam, peč tam pārējiem pievienojoties smiekliem par puiša neapdomāto rīcību –ja atkal būs jālozē, kuram jācīnās, es palikšu malā- vēderam gluži kā automātiskam pieturzīmju licējam, pēc pēdējā vārda ar skaļu burkšķi pieķepinot punktu.
Nodevuši uzmundrinājumus Adriana vēderam, visi devās tālāk uz zāles ieeju. Trīs reizes pieklauvējuši, durvis automātiski atvērās. Aiz tām piķa melna tumsa, tikai pārsperot kāju pār iedomātu slieksni, telpas iekšpusi izgaismoja desmitiem lampas gan pie griestiem, gan gar sienām.
Iekšpusē sienas bija tikpat baltas kā ārpusē, griesti noklāti ar šaurām koka līstēm, bet interesantākā bija grīda. Tā visas telpas plašumā, kas bija vismaz futbollaukuma lielumā, klāta ar sablietētām smiltīm. Līdzīgi kā Valkas pokemonu zālē, taču tur tāds bija tikai cīņas laukums, taču šeit tāds klājums bija visai telpai.
-Kas mani traucē?- uzbrūkošā tonī no paslēptuves iznira zāles īpašnieks. Lillā kombinezonā un melnos zābakos tērpts vīrs, viņa muti klāja tumši oranžs lakats, daļēji noklājot arī matu lakā izmērcētos un spici gaisā ieveidotos matus.
-Laimis no Alūksnes ieradies tevi izacināt uz cīņu- telpas iekšpuse bija ievērojami vēsāka kā ārā, mute vairs nekalta un Laimis varēja izmantot visu savas balss potenciālu, pieskandinot plašo telpu.
-Tu vienīgais?- zāles īpašnieks norūca –es esmi Kogo, šīs zāles īpašnieks un Dvēseles žetona turētājs- tas nebija viņa īstais vārds, vien pieņemts pseidonīms, lai vienkāršāk izrunājams-
-Arī es- Eduards paspēra soli uz priekšu, lai būtu vienā līnijā Laimi –Eduards no Valmieras, nāku Jūs izaicināt-
Pirms Adrians paspēja spert soli uz priekšu, Kogo nokliedzās „stop”, teiktdams, ka šodien varēs pieņemt tikai divus trenerus, pēc kuriem viņa pokemoniem pienāksies vismaz dienas atelpa. Adrians nemaz par to nebija sašutis, kaut kas iekšēji pat lūdzās, lai veiksme atbrīvotu viņu no cīņas.
-Laimi, tu pirmais spēri soli uz priekšu, tad tu rādīsi savas prasmes vispirms- Kogo pasita nostāk jostu, atklājot sešas pokebumbas, kuras karājās pie sāniem –katrs izmantosim divus pokemonus, ja uzvari, saņemsi Dvēseles žetonu, ja zaudēsi, negribu tevi vairs redzēt šajā zālē- viņa skarbie vārdi biedēja jauno puisi, savā skarbumā pārspējot cīņas Ērikā pārtapušo Valkas zāles vadītāju.
-Sapratu- Laimis pameta ar galvu, pie sāniem tirinādams pirkstus gluži kā kovbojs pie ieroča divkaujas laikā. Prātā izspēlēdams, kurš no četriem pokemoniem būs pats lietderīgākais un ar vairāk priekšrocībām apveltītais. Pareiza izvēle var nest uzvaru, bet nepareiza liegt iekļūt Vidzemes reģiona turnīrā. Vienmēr uzticamais un nebēdnīgais Skvirtls, pārsteidzošais un nu jau daudz uzvaru guvušais Dodou, mazā enerģijas bumba Sindekvīls vai jaunpienācējs Turtvigs, kuram cīņa pret indes pokemoniem varētu būt nopietns izaicinājums.
Laimja pirksti virs pokebumbām tirināsies līdz nākamajai piektdienai, kad uzzināsim, ko viņš izvēlēsies cīņai ar Kogo !
