Ielu sapņi.658

-Labi, labi,- es iesmējos un pakāpos soli atpakaļ,- Tas bija mazliet par traku jociņš. Bet nu es domāju, ka tu neesi tāds muļķis, lai uz to uzķertos?

Edgars neticīgi vērās manī,- Kas ar tevi ir noticis? Es taču jau atvainojos.

-Tava piedošana nekad neattaisnos to, ko tu nodarīji,- es atcirtu,- Es tevi mocīšu un spīdzināšu, kamēr nejutīšu, ka esi pelnījis mieru no manis,- es sacīju un nolaidu ieroci,- Skatos, tev ar Šenonu ir labas attiecības, ceru, ka viņa nav tik laba gultā kā es. Tikai ar viņu nevar tik viegli manipulēt,-

-Tu zini, ka tā nav,- Edgars kļuva nikns. Pašlaik es viņa vietā iedomājos aktieri, kas spēlē kārtēju savu lomu,- Tu zini, ka es tevi mīlu. Un nožēloju izdarīto.

-Jaunumi,- es nodeklamēju,- Man ir ļoti, ļoti pie pakaļas. Necenties mani iežēlināt vai man tuvoties, skaidrs?- es noburkšķēju un devos uz māju, būdama apmierinātas ar sevi. Mājās es jutos labāk, jo šeit es izņemot Šenonu un Edgaru nevienu neienīdu. Viņi nebija pelnījuši manu naidu, tāpēc pievienojos pārējiem ēst picu un centos neklausīties dziesmā, kas skanēja. Tomēr tās vārdi skāra manu apziņu un bīstami atgādināja atmiņas ar Edgaru. Apsēdos uz dīvāna starp Džošua un Benu, un paķēru kolu, ko iemalkoju, ignorēdama puišu zinātkāros skatienus.

-Beidzat uz mani blenzt,- es norūcu un abi demonstratīvi novērsās,- Es esmu atsākusi runāt,

un, pēc ilgām pārdomām, sapratu, ka jūs neesat vainīgi, ka jūsu boss ir kretīns.

-Izlikšos, ka to nedzirdēju,- Edgars sacīja. Noskūpstīju vidējo pirkstu un pavērsu viņa virzienā, juzdama patīkamu nepatiku pret viņu. Viņš pats bija vainīgs. Man vairs pret šo cilvēku nebija nekādu jūtu.

-O, o.- Bens dramatiski novilka,- Un cik ilgi šis kašķis turpināsies?

-Kamēr princese būs apmierināta,- Edgars nosmīnēja un es metu pudeli viņa virzienā.

-Neuzdrošinies vērt vaļā pāksti,- es viņam uzkliedzu,- Vai izšķaidīšu tev smadzenes.

-Šķaidi,-

-Ak, bet tur jau nekā nav. Nebūs prieka,- es apsēdos kā sēdējusi. Bens noklakšķināja mēli un pievērsās Skubija Dū multfilmai ekrānā, kas bija saistošāka par notiekošo. Džošua mierinoši noglāstīja man plecu un es vāji uzsmaidīju savam lielajam brālim. Atspiedu galvu pret Džošua plecu un skatījos, kā bariņš jauniešu ar suni atrisina mistēriju. Un tad sapratu ko būtisku. Tā nebija multfilma tikai bērniem, tajā bija ļoti dziļa doma.

Par to, ka visi monstri ir cilvēki. Slepus palūkojos uz cilvēku, kuru reiz mīlēju un pamāju ar galvu. Ir jāpieaug, lai to saprastu. Apliku rokas sev apkārt un centos nedomāt domas par piedošanu viņam. Tas bija mūsu bērns. Mūsu. Un viņš vienkārši.. man pat metās slikti par to domājot. Piecēlos kājās, un devos uz savu istabu, kur aizcirtu durvis, un iekārtojos gultā, kur ieslēdzu mūziku un vienkārši blenzu griestos, lai izdomātu, ko darīt tālāk.

***

Es nezinu, cik ilgi es tur gulšņāju, bet sapratu, ka pārāk ilgi ir kluss, un izlavījos no istabas, lai pamanītu, ka neviena nebija. Man gribējās ēst, un tāpēc nokāpu uz lejasstāvu, lai sasmērētu sviestmaizes, kad sastapos ar Edgaru.

-Mums vajag parunāt,- viņš sacīja un panācās man tuvāk. Izrāvos viņam no rokām un ielēju sev sulu, nebilzdama ne vārda,- Tu mīli mani. Kaut kur dziļi apziņā ir tā meitene, kura mani mīl.

-Tu nogalināji viņu līdz ar savu bērnu,- es atcirtu, un centos neraudāt. Mans bērniņš..- Nerunā ar mani.

-Agnese,- viņš satvēra mani aiz rokas,- Uzklausi mani.

-Atlaid,- es uzrūcu,- Tūlīt pat atlaid mani.- man nebija ieroča un es jutos neaizsargāta. Viņš mani satvēra stingrā tvērienā,- Atlaid mani, tu kropli, ko tu dari?

-Mums vajag parunāt, un citādi tu manī neklausies,- viņš ar piepūli atteicu.  Atgrūdu viņu pret durvīm un sāku skriet prom, zinādama, ka viņš skries pakaļ. Gandrīz izlauzu durvis no eņģēm un metos skriet tumsā, kur gandrīz neko neredzēju. Vienkārši skrēju prom, baidīdamās, ka viņš mani noķers. Viņam bija mašīna, man nē. Slepkava. Slepkava man dzenas pakaļ. Es sāku skriet pa meža ceļu un mirkli apstājos, lai ievilktu elpu. Dzirdēju, ka tuvojas soļi un atsāku skriet, kad kāds mani satvēra un aizvēra muti. Varēju spārdīties, cik gribu, bet viņš bija stiprāks. Pēc smaržas atpazinu savu turētāju.

Tas bija mans brālis Džošua.